Tā bāleliņu roka muzīk tā sacīt jāsaka
Neskatoties uz kritiskajām dienām, pēdējo pāris mēnešu laikā esmu atklājis priekš sevis latviešu roku. Tāds tiešām pastāv. Kopumā jau čābīgs skats, bet par laimi neesam pilnībā apdalīti ar muzikālajiem talantiem, kas izmēģinājuši roku rokā (apzināts kalambūrs haha).

Dundurs



Viena no agrīnākajām izpasumēm latviešu (tiesa trimdas) mēģinājumos radīt ko līdzīgu britu un amerikāņu spēlēto pop/rock muzīku. Ap 60ajiem Zviedrijā radusies blicīte, kuras sastāvā arī dzejas šmekeriem labi zināmais, mūsu pašu latvju hipijs, Juris Kronbergs (dauza bungas un sacer tekstus). Nav gluži pamats spiegt aiz sajūsmas, taču pa laikam paklausīties beat/folk stilā veidotas, tipiski agrīno 60o aranžējumu un tehnisko iespēju mērcē sacerētas dziesmiņas un dažu labu populāru hītu kaverus latvju mēlē ir samērā atsvaidzinoši.:) Daudzi noteikti ir dzirdējuši viņu visai atjautīgo kaverversiju nemirstīgajam bubblegum pop blices, Ohio Express, hītam ''Yummi Yummi'', kas latvijas intertīkla tīmekļos nez kādēļ ilgu laiku figurēja zem nosaukuma (grupas) Sūkātāji.:(

Alva

1978 - Alva

Ja spēj pārciest nu ļōōti izteikto angļu akcentu, kas piemīt grupas galvenajai vokālistei, šis ieraksts mani pārsteidza un iepriecināja, jo pierādīja, ka laikos, kad britu invāzija un psihodēliskais folk  roks iekaroja pasauli, arī letiņi paspējuši uzcept vismaz vienu, ne būt ne vāju ierakstiņu, kas cieš ja nu vienīgi no ne pārāk virtuozā izpildījuma. Taču who cares, Bītli arī nemācēja lāgā spēlēt savus instrumentus, bet kur ir tagad? (gandrīz izmiruši :()
Radošā ziņā man patiesi šis ieraksts liekas samērā talantīgs I.Kalniņa .''Pilsētā, kurā piedzimst vējš'' arnanžējums man likās krietni interesantāks par Menueta vai jebkuru citu, kuru esmu dzirdējis. Varbūt izpildījumi ir nedaudz primitīvi, taču ir jūtama dzirksts klātbūtne. Un tas angļu akcents ir pat nedaudz piemīlīgs. :kinkysmiley:

2xBBM



Vienīgie ieraksti, kas sastopami ir ļoti zemas kvalitātes būtlegi internetā. Vienīgais iemesls kāpēc pieminu ir tas, ka šī ir laikam pirmā blice Padomju Latvijā, kas mēģināja spēlēt roku. Mūzika ir ieturēta Bītliskā manierē pārsvarā, bet ar latvisku piegaršu. Ak jā, tās līderis bija Imants Kalniņš.

Prusaku Ansamblis

1975 - Dvēsele uz grīdas



Lūk šis ir interesants un rets atradums. Grupas dibinātājs, Marks Opeskins ir leģendāra personība šaurās aprindās, jo ir viens no pirmajiem, kas Padomju Latvijā sāka spēlēt īstenu, blūzroku dažādos pagrīdes pasākumos un bija teicams ģitārists, ar kuru pārpilnību Latvijas pop/rock scēna nevar lepoties.
Grupa dibināta Holandē pēc tam, kad Opeskins emigrēja no PSRS un tās pastāvēšanas laiks, kura laikā tapa vienīgais albums, ilga mazāk kā gadu. Par ieraksta radošo pusi neesmu milzīgā sajūsmā, taču bandas skanējums un teicamā Opeskina ģitārspēle komplektā ar latviski(!) iedziedātiem blūziņiem ir vismaz vienreizējas noklausīšanās vērts. Arī šeit savu artavu ielicis Juris Kronbergs, kas divos gabalos dzirdams deklamējot savu trimdiniecisko bāliņdzeju, kas man personīgi likās lieks štrihs.

Akacis

1979 - Mani sauc pasaule



Šis ir tehniski un profesionāli viens no labākajiem latviešu radītiem rok ierakstiem kādu gadījies dzirdēt. Kārtējie trimdinieki. Perfekta saspēle un visai virtuoza instrumentu dīdīšana. Mūzka sliecas uz tādu kā nedaudz progresīvā sympho roka pusi, ala Reneissance vai Genesis, taču nesatur tik pretenciozas, garas kompozīcijas kā klasiksie prg rock milžiem raksturīgs.
Par to vai gabali ir jauki arī no radošās puses paliek gaumes jautājuma ziņā. Man ir svārstīgs viedoklis šajā ziņā. Saskatu gan patiesi jaukus un oriģinālus fragmentus, gan ne visai pārliecinošas pagarlaicīgus meldiņus, taču kopumā ļoti kvalitatīvs ieraksts, kuru vajag noklausīties.



Haralds Sīmanis



Vēl no agrīnām bērnu dienām atceros šo labdabīgo onkuli ar kuplo, tad vēl piķa melno, bārdu dziedam dziesmas savā dobjajā balsī sevis spēlētu baznīcas ērģeļu pavadījumā iekš televīzijas. Nesen atklāju šo onkuli pa jaunam un atskārtu, ka viņš ir makten talantīgs komponists, kas kombinācijā ar fenomenālo savdabīgo balsi ir formula for teh win. Tiešām žēl, ka Sīmanis nav izpelnījies pelnīto atzinību plašākā mērogā, taču pieļauju, ka viņš tam uzšķauda. Šis čigāna un latvietes bērns jau kopš senām dienām muzicējis baznīcās, spēlējot ērģeles,  izpildot sevis sacerētās dziesmas arī citos meždusaboičikos un pirmie dokumentētie ieraksti CD formātā tapuši vispārpieejami tikai nesen. Viņu var pilnā mērā uzskatīt par t.s. bardu-dziesminieku, jo kā likums, dziesmas pavada viens instruments (ērģeles vai akustiskā ģitāra) un komerciāla savas mūzikas distribūcija nekad nav bijis Haralda mērķis. Jāpiemin, ka onkulītis ir pilnīgs autodidakts un muzikālie dotumi, kā jau kārtīgam (pus)čigānam, viņam ir asinīs.
Tādus gabalus kā ''Klusu Klusu'', ''No sakņu puses'' vai ''Lai Jēzus Kristus mūžam sveikts!'' nekautrētos atzīt par ģeniāliem.

Dzeltanie Pastnieki



1981 - Bolderājas dzelzceļš
1998 - Burvju pusdienas

DP un Ingusa Baušķenieka uzstāšanās man palikušas prātā jau kopš agras bērnības. Baušķenieka neuzbāzīgi elektroniskajai un gaisīgajai mūzika piemīt ne vien savs neatkārtojams, ne ar ko nesajaucams skanējums, bet arī uzskatāmas sacerētāja talanta pazīmes. Bolderājas Dzelzceļš pilnībā attaisno savu kulta statusu vietējo mūziķu un melomānu aprindās un manā skatījumā ir viens no spēcīgākajiem ierakstiem latviešu neakadēmiskās mūzikas vēsturē. Burvju Pusdienas nav gluži tik oriģināls un svaigs, taču manuprāt, vienīgais no vēlākajiem, nevienmērīgu sniegumu rādošiem Pastnieku elbumiem, kas tur līdzi ''prātā palikšanas'' koeficienta ziņā.

Inguss Baušķenieks



2004 - Viduslaiki
Nezināmais Šedevrs (izlase 1988-2003)

Pastnieku līderis arī sacepis šo to ārpus Pastnieku ietvariem, parasti kompānijā ar savu sievu Edīti. Manis nosauktajā izlasē ir iekļauti arī daži gabali no Pastnieku ēras, taču pamatā no solo ierakstiem un manā uztverē ir ļoti laba kompilācija, kas patiesi pilda šādu izlašu funkciju - izrāda labāko, ko māksliniks paveicis. Rets gadījums, kad pilnībā piekrītu sastādītājam.  
Visulaiki savukārt ir nesen tapis patīkams pārsteigums, kuru gan par brīnumu neesmu redzējis ne veikalos nedz manījis informāciju par to interneta vietās, no kurām to varētu sagaidīt. Tāda sajūta, ka ieraksts atrodams tikai p2p tīklos. Labrāt uzzinātu sīkāk, ja kādam ir informācija.

Sīpoli



Arī kārtējie bērnības rēgi, kurus nesen revizitēju un atklāju esam par krietni labākiem, nekā biju iedomājies. Darbojās 80o gadu sākumā, kad īpašas vaļības atļauties nevarēja, vismaz ne tādi nomināli estrādes mākslinieki, kādi bija, katram sevi cienošam melomānam-latvietim zināmā, Mārtiņa Brauna dominētie Sīpoli. Tomēr aiz nedaudz vodeviļiskām , jokupēterīgām dziesmiņām, daļa no kurām tika komponētas teātru izrādēm, ir daudz patiesu muzikālu pērļu. Īpaši laba man liekas izrādei ''Mauglis'' sacerētais skaņu celiņš, kuru diemžēl neesmu redzējis izdotu kvalitatīvā, pilnā CD formātā. Nācās skrāpēt kopā no dažādām kompilācijām. Vēl viens pluss ir jaukie ķēmīgie tekstiņi, kas pierāda, ka latviešu humoriņš iekš masu izklaides pasākumiem ne vienmēr ir tik laucinieciski stīvs kā Voldemāra Šoriņa sēžamvieta.


Pagaidām apsīka atmiņas par to ko vēl varētu piepulcināt interesantumiem latvju rokā, taču turpinājums visticamāk būs. Apzināti nerunāju par Menuetu, Pērkonu, Līviem u.c. grandiem tā kā tie ir pietiekami pazīstami, lai katrs, kam kaut nedaudz interesē pašmāju mūzikas ķēķis, tos būtu ievērtējuši.