Būtu interesanti saskaitīt cik reizes intervētāja mēģināja Pītersonam iebāzt mutē vārdus, ko viņš nav teicis un izteikt secinājumus, kas neizriet no viņa teiktā. Ja pretī būtu vājāks diskusijas partneris, tad viņš visdrīzāk būtu vai nu izvests vai arī viņa teiktais būtu ticis pārformulēts greizi. Pītersona spēja labi formulēt savas domas un noķert brīžus, kad tās tiek reprezentētas nepareizi un to koriģēt man visvairāk patika šajā sarunā.