Bet tas tomēr implicē tādu top-down elišu sazvērestību vai vismaz kolūziju, kur tik tiešām, visi useful-dioti, kuri jebkurā momentā var pārvilkt jaku uz oderi ir tikai bandinieki. Es tomēr uzskatu, ka ir kaut kāds faktoru kopums. Politiskajā/ekonomiskajā elitē ir cilvēki, pa īstam ļauni/psihopātiski cilvēki, ir vieglprātīgi prisposobļenci, ir biznesmeņi/politikāņi, kam šis viss ir kaut kādā ziņā izdevīgi, jo viņi savā ziloņkalna tornī nekad neizjutīs savu darbību negatīvās sekas, kas labi pazīstamas ikdienas jānim. Nu jā, zināms sociopātisms vajadzīgs, lai būtu preslovutajā elitē.

Bet vai tādi nožēlojami knišļi kā diegabiksis u.c. sjw twiterpaaudzes varoņi iegūst ko vairāk kā sava pūkainā ego karināšanu no tikumsignalizēšanas? Un vai patiesi inteliģents cilvēks vispār spēj būt TIK deluzionāls? Imo nē. Pat fanātiski oldschool marksisti liekas racionāli salīdzinājumā ar tiem lilākrāsmantainajiem non-binary valzirgiem, kas bļauj par manspreadingu un male-feministiem, kas burtiski preppo bulli, ar to lepojoties. Tā ir drīzāk pataloģija. Slimība, kas piemeklē nevis indivīdus, bet sabiedrības. Kā pelējums. Daļa sapelējušā produkta vēl ar vien ir lietojama, bet pelējusī daļa nē. Nu un lūk, šie cilvēki ir kā pelējums uz vēl puslīdz lietojama produkta virsmas.