Pēdējos gados ir tādi sapņi, kurus es don't even. Nu kā, cilvēks vienmēr redz kaut kādas miglainas aprises, abstraktus domau konceptus, varbūt telepātiskas dzirdes dzirksteles, kas veido tādu šuri-muri kopainu. Pēdējā laikā un ne tikai (uznāk sporādiski), man uznāk tie, kur ir ļoti skaidri sižeti, čarakteri, ainu developings un tāda kā sistēmas sajūta. Jej bogu, ja es katras 20 miņas celtos augšā, pierakstītu, kas un kā noticis, tur sanāktu 100 Vientulības gadu simtiem plaģiātu vai totāli jauni, gandrīz līdz galam izdomāti datorspēļu sižeti, kur esmu jau izgājis gandrīz līdz pēdējam līmenim. Jebkurā gadījumā nopietnas sāgas un epopejas, kas izdzīvotas nožēlojamu pāris stundu pusmiegā. Slikti, ka nepierakstu neko. Apātija n šit.
Bet es jums atvečaju, tas nenāk no manām smadzenēm, vismaz vairāk kā puse pat nereminiscē ar irlā saprotamām tēmām vai čariem un pie tam tur tas notiek tik eksplicīti kā švarcnēgera bojevikos. Bez pauzēm. Es prosta vēroju. Pat nekādi lēsēdē man šitādu figņu nav dāvājuši. What gives?