Iedomājos par vēl vienu jautājumu, kuru netieši jau ierosināju komentos augstāk: kādēļ naratīvs ir, ka apzinīga un lēnprātīga braukšana tiek uztverta kā "kokaina un nepārliecinoša", kamēr karikatūrisks mačo ar cīgu zobos, telefonu pie auss un pārliecību, ka drošības jostas un ātruma ierobežojumi ir bērniem un mīkstajiem, ir laba autovadītāja etalons? Par to arī vērts padomāt tēmas sakarā.