Bija Bezizeja. Neviens nesaprata kā tikt laukā. Atnāca Dievs, izdrāza Bezizeju un mēs izlīdām pa to caurumu ārā.

jeb..

Žults: klau vecais, piedod, ka es vakar visas tās dusmas uz tevi izgāzu. Vienkārši dažreiz gribas izliet no sevis to Matīsu.

Te ir tas pats variants, kas ar cūkām. Nu nav cūkas vainīgas pie tā, ko mēs darām. Viņas pat nelīdzinās ne mazākajā mēra, jo motivācija ir cita. Tā pat ar to nabaga Žultiņu. Nu ona to pričom?

jeb...

Sēdēja uz balkona divi viedokļi, A un B:
A: skat, B, visi šie dumjie viedokļi, kas tur lejā kaujās - nu kā viņi var nesaprast, ka ir nepareizi?
B: piedod, bet es tev nepiekrītu, viņi visi ir pareizi, taču to nesaprot, tāpēc visu laiku viens otru sit pa seju.
A: tu ko, aptracis esi, viņi visi ir nepareizi, jo nesaprot, ka nevajag kauties dēļ sevis.
B: tieši otrādi, viņi visi ir pareizi, tāpēc savas pareizības iedvesmoti cenšas iznīcināt citus.
A: nē, pati viņu cīņas būtība ir nepareizība tevis paša minēto iemeslu dēļ, līdz ar to viņi visi ir nepareizi.
B: klau, nu tu dumjš vai kā, nu kā lai tev ieskaidro, tāda sajūta, ka esi pilnīgi atsaldējis savu cilvēku.
A: da bļa, dirs tu man daudz, mans cilvēks ir krutāks par tavējo un tūlīt sados tavējam pa ģīmi.
B; ej dirst, mans tavējo tā athujārīs, ka maz neliksies.

(Sākas kautiņš - A un B sāk viens otru kaut, sitot cilvēku pret cilvēku)