Hz, man tiešām slinkums tagad i meklēt pieminekļus, i analizēt, uz ko tieši tas likums nav attiecināms, i meklēt, vai nav kaut kāda nianse (atrodas uz privātas zemes, ir daļa no arhitektūras ansambļa, utt utjpr), kādēļ tam vai citam piemineklim neviens nav piesējies.

Vai ta es saku, ka viena Francija ir sekulāra? Bet, lūk, viņiem ir tāds likums, no kura tieši šāds modifikācijas variants izriet, un atrodas arī attiecīgi aktīvisti, kuri to pieprasa. Citās sekulārās valstīs, pieļauju, ka tādu likumu nav - un, surprise, surprise, tur neviens arī ar tamlīdzīgām blēņām nenodarbojas. Da pat nemēģina, vismaz nav dzirdēts.

Un tas, ko ignorē tu, un uz ko arī jau līdz apnikumam esmu norādījis - tu runā par principu, bet tas ir viens izolēts gadījums. Un muļķīgs, taču juridiski pamatots. Tu centies apgalvot, ka tā ir vispārēja tendence, daļa no rietumkultūras iznīcināšanas, ļevoku uzbrukuma, utt. Bet lai runātu par tendenci, ar vienu gadījumu būs par īsu.