Jā, nemelo, līdz Konstantīnam kristieši defautlā nevarēja izmantot totalitāras metodes. Un arī, post-Konstantīna, pašās beigās - kas tad īsti ir tās totalitārās metodes, kad viss bruka un barbari grāva Romas sienas? Benedikta aiziešana aklnos un pirmo askētisko mūku koopienu dibināšana laikam ir kaut kas ūbertotalitārs.

Nav racionālākās un argumentētākas kritikas par kristiešu kritiku pret pagānismu un vaļīgiem, lasi, iracionāliem tikumiem. Tā tas bija laikā, kad Augustīns rakstīja savus Civitates Dei, tā arī šodien. Pagāni iracionalitāte ir fantastiska, lai gan reizēm sanāk tādi cildenie, godīgie un paškritiskie pagāni, kuri saprot sava predicament'a robežas un bezizeju.