Es censtos neskaitīt, jo starp visu raibo pulku, kas tiek ieskaitīts right-wing, es redzu mazāk līdzību nekā starp, teiksim, antifu, kas ir pret Izraēlu un antifu, kas ir par Izraēlu. Vairumā gadījumu mūsdienās tiešām ir absurdi skaitīt, jo gan antifa, gan libertārieši kaut kādā ziņā ir "pret valsti", lai gan Bērklijas kautiņos abi atrodas pretējās pusēs. ADL, piemēram, NSDSP nosauktu par galēji labējo ekstrēmistu partiju, aizmirstot, ka aiz nacionāl- sekoja sociālisms, un daudzas nacistu politikas un pieejas bija tiešām kreisas arī no mūsdienu skatpunkta.

Bostonas tējas ballīti tālajā 1773. britu impēriskā valdība pavisam noteikti uzskatīja par anti-tax un anti-goverment ekstrēmismu. (uz tā laika fona par kreisajiem ekstrēmistiem, šodienas tea party kustību, kas parakstās zem tā paša, attiecīgie mediji un Obama uzskata par galēji labējo ekstrēmismu).

Protams, tas, ko rakstu, ir angažēti un atkarīgs no skatpunkta. Kad es rakstu, ka jācīnās pret "kreiso ekstrēmismu" es domāju kaut ko pavisam konkrētu, sākot no SJW un postmodernisma, līdz "dzimtes studijām", pieminekļu vandālismam, "antikapitālismam", lieliem nodokļiem+lielākam valsts aparātam utml. Vai šim visam ir kas kopējs (pat ja, piemēram, Lielbritānijā būs mazāk vienotības starp Korbinistiem un Blēristiem)? Varbūt. Varbūt Markss, bet ne tikai. Varbūt kaut kādi pamatpieņēmumi (piemēram, ja manai frontes pusei pagātne ir kā pozitīvs atskaites punkts, tad otrai pagātne ir apspiestības, ciešanu un morāli neattaisnojamas atpalicības bedre). Varbūt adekvātāk būtu runāt par konservatīvo un progresīvo ekstrēmismu, bet tad atkal kristieši nonāk vienā nometnē ar neopagāniem, nīčeāniskiem identitāriešiem utml.
Nezinu, varbūt labāk dalījums par left/right ir politiskais kompass.