Tev ārkārtīgi patīk tas naratīvs par zinātnieku lažošanu. Tam tev kaut kā pierādījumus nevajag - esi pieņēmis, ka tā ir, un tā arī turies. Interesanti, savā ziņā - to, ka eksistē senas, advancētas civilizācijas, esi gatavs pieņemt jebkurā diennakts laikā, bet to, ka nepastāv kaut kāds universāls arheologu klusēšanas zvēresta un nepakļāvīgo character-killinga pakts, kurš pie kam mūsu informācijas laikmetā ir totāli noslepenots somehow - nu nekādi. Nopietni, kurš no šiem ir less likely to exist?

"mūsu apvīļātajā senās akmens apstrādes tēmā nemaz navajag teoriju, bet veselo saprātu un pamat sapratni par materiālu apstrādi, lai saprastu, ka vēsturnieki pamatīgi haltūrē pieņemot naivās teorijas par pacietīgiem skrāpētājiem"

Pirms tam vajag pārliecību, ka tur ir, ko pētīt. Attiecīgi, noskaidrot, vai konkrētais objekts tiešām pastāv dabā, vai tiešām ir no tāda materiāla, ko ar tā laika "oficiāli akceptētajiem" rīkiem tiešām nekā neapstrādāt, vai tiešām ir no attiecīgā laikmeta, utt.

Ironiski būtu, ja tie precīzie zāģējumi būtu +/- mūsdienu arheologu atstāti, ņemot paraugus datēšanai vai kam nu tur. Ja šitā sazvērestības teorija balstītos uz to, kas ir tiešs rezultāts mēģinājumam noskaidrot, kā tad tur īsti ir ar tiem objektiem...

"Būtu kait vai mēģinājuši replicēt attiecīgās lietas eksperimentāli, bet vai ir tam par slinku vai labi saprot, ka tas neizdosies, tāpēc dod priekšroku laivas nešūpošanai, vienlaikus ķengājot tos, kas vispār uzdrošinās par šīm lietām runāt."

Meklējis esi? Moš kāds ir mēģinājis. Eksperimentālā arheoloģija ir eksistējošs lauciņš tomēr.
Citādi šāds domu gājiens kaut kā sāk atgādināt kreacionistu "a tu parādi pērtiķi, kuram piedzimst cilvēks".