Piekrītu pat ekstraordinārām teorijām, bet piemēram mūsu apvīļātajā senās akmens apstrādes tēmā nemaz navajag teoriju, bet veselo saprātu un pamat sapratni par materiālu apstrādi, lai saprastu, ka vēsturnieki pamatīgi haltūrē pieņemot naivās teorijas par pacietīgiem skrāpētājiem. Būtu kait vai mēģinājuši replicēt attiecīgās lietas eksperimentāli, bet vai ir tam par slinku vai labi saprot, ka tas neizdosies, tāpēc dod priekšroku laivas nešūpošanai, vienlaikus ķengājot tos, kas vispār uzdrošinās par šīm lietām runāt. Tas lūk ir tāds close-mindedness, kas galīgi nedod nekādu labumu nevienam, izņemot konjunktūrai.