Ko es secinu no visa tevis teiktā ir tas, ka tu pārlieku idealizē zinātni. Tu nez kāpēc pieņem, ka zinātnieki ir labāki par politiķiem, juristiem, ierēdņiem etc. Viņi nav un tās pašas sērgas, kas pastāv citās cunftēs, ir arī akadēmijā. Pie tam piemēri tam, ko es aprakstu nav nemaz ilgi jāmeklē. Sparīga pretošanās jaunām idejām mundiera goda dēļ ir bijusi pat pašās eksaktākajās un it kā pārbaudāmākajās zinātnēs. Varbūt tas ir tīri reputācijas vai sacensību/sporta pēc, bet akadēmija nebūt nav ''open minded'' pret hipotēzēm, kas andermaino pastāvošās teorijas. Nu izņemot tad, kad to vajag politisko adžendu bīdīšanai, protams.