"frindž pētnieki, kas nāk klajā ar nepatīkamiem faktiem/secinājumiem apdraud pastāvošo konjunktūru, kas ērti dzīvo uz savu iesakņoto teoriju lauriem, no kuriem savukārt atkarīga monetāra atlīdzība."

M, nē. Tas tā nestrādā. Dzīvošana uz lauriem, no kuriem atkarīga monetāra atlīdzība? Nevienam pētniekam nevienā jomā nemaksā par pliku faktu, ka viņš pirms n gadiem ir uzcepis vispārpieņemtajai teorijai atbilstošu publikāciju. Publish or perish neviens nav atcēlis, gluži otrādi.

Turklāt, "apdraud"? Kā tieši? Jaunu pierādījumu gaismā teorijas tiek pārskatītas, taču tas nekādā veidā nenozīmē, ka pret pētniekiem, kuri ir publicējuši rakstus, kas atbilst "vecajiem" datiem, tiek piemērotas kādas sankcijas. Nevienu par to neatlaiž. Nevienam nesamazina algu tikai tāpēc, ka viņa agrāko gadu darbi atbilda tā laika teorijai, bet neatbilst tagadējai.

"Varētu saistīt ar pirmo, bet elementārs slinkums. Nu kāpēc mums kaut ko darīt, ja var nedarīt vai, kā vecajā anekdotē - meklēt pazudušo pulksteni pie laternas staba, kur gaišāks, nevis tur, kur tas izkritis. Nesenie VID uzplaiksnījumi tādai attieksmei labs piemērs un nav jau neseni, bet konstanti až kopš 90ajiem."

Erm... Pirmkārt, jau atkal, tā tas nestrādā. Zinātnē tu nevari sarakstīt vienu grāmatu jaunībā, un tad pārvērst savu kabinetu par atpūtas istabu, kurā zvilnēt uz dīvāna un izbaudīt konstantu naudas plūsmu līdz pensijai. Finansējuma meklēšana ir process, kurš prasa konstantu darbību, un grantu pieteikumu izvērtējumā allaž tiek pievērsta uzmanība tam, cik aktuāls ir pētāmais virziens. "Gribu vēl mazliet ķeksīša pēc pačubināties tajā virzienā, kurā pēdējoreiz kaut ko ķibinājos 70-ajos" neies krastā, lai cik smukos vārdos to neietērptu.
Otrkārt, VID te kādā sakarā? Just... what?

Tavs 3), pa lielam, ir tikai un vienīgi tavi pieņēmumi. Par finansējumu šajā konkrētajā virzienā spriest nevaru, bet nu, "tas nevienu neinteresē" šeit ir attiecināms tikpat lielā mērā, kā uz jebkuru citu zinātni. Nezinu, kādas "elites" te esi domājis, bet applied science galvenokārt saņem naudu no industrijas. Taburešu ražotāji ir ieinteresēti finansēt taburetologus, lai varētu ražot labākas taburetes ar zemāku pašizmaksu. Tas arī viss. Valstisku vai nevalstisku institūciju ieguldījums ir minimāls. Ķīmijā tas pats, btw. Ja tavu vielu var sapakot tabletēs un sūtīt uz aptieku, vari cerēt uz industrijas finansējumu. Ja tavas vielas/reakcijas nav ar tūlītēju praktisku pielietojumu - meklē finansējumu citur. Tas nenozīmē, ka pēdējais variants ir atstāts novārtā.

"ir jūtama apātija/stagnācija šajā laukā aiz elementāra konjunktūrisma/nomenklatūrisma."

Taisnību sakot, neizskatās, ka tu tik labi orientētos šajā laukā (vai zinātnē in general), lai šo vērtējumu varētu uzskatīt par kaut cik valīdu. Kaut vai tas "nomenklatūrisms", vismaz tādā formātā, kā esi līdz šim aprakstījis, nav kaut kas, kas varētu kaut cik ilgi eksistēt, nenogremdējot attiecīgo institūciju.

"Pilnīgs ignōrs uz senajiem artefaktiem un to radīšanas tehnoloģiju/kontekstu tam ir netieša evidence - nu kāpēc mums kaut ko pētīt, ja var to nedarīt un tā pat saņemt kāpostu?"

Bet nevar jau, tur jau tā lieta. Ignors uz tiem drīzāk liek domāt, ka kaut kas nav riktīgi ar tiem artefaktiem. I mean, mūšdienu līmeņa, un iespējams, par to pārākas materiālu apstrādes tehnoloģijas? Finanses šitā pētīšanai dabūt nevar būt nekādu problēmu, jo dažādas cietības materiālu apstrāde, lai cik pārsteidzoši nebūtu, ir ļoti aktuāla lieta.

"Zini, ja es strādātu tajā sfērā, iespējams arī pakļautos šai vispārējai apātijai, zinot sevi un it īpaši ja naudu maksātu un alus BŪTU."

Nu, vai arī uzzinātu, cik greizi tavi pieņēmumi bijuši - īpaši par to naudas maksāšanu.