A vot es nezinu ekzaklī, bet savus pieņēmumus esmu jau paudis iepriekš atsevišķajās tam veltītājās tēmās. Uzskaitīšu galvenos:

1) mundiera goda aizstāvēšana - frindž pētnieki, kas nāk klajā ar nepatīkamiem faktiem/secinājumiem apdraud pastāvošo konjunktūru, kas ērti dzīvo uz savu iesakņoto teoriju lauriem, no kuriem savukārt atkarīga monetāra atlīdzība. Neviens nevēlas kustināt laivu, zāģēt zaru, uz kur sēž etc. Nav gluži nekas jauns zinātnē, pat paskatoties uz senākiem laikiem tīri ekzaktajos laikos, kur daudzām jaunām idejām par to pašu veci bija nereti aktīva pretestība no ''establišmenta'' puses. Faktori, kā jau minēji, pirmkārt monetāri un citi, kas tomēr pamatā pakārtoti šim primārajam - reputācija, convenience/ērtums, elementārs slinkums. Kā jebkura birokrātija, un akadēmija pilnīgi noteikti ir birokrātiska, izņemot ideālistus un sapņotājus, vairumam interesē maizes pelnīšana. Samēr vienkārši.

2) Varētu saistīt ar pirmo, bet elementārs slinkums. Nu kāpēc mums kaut ko darīt, ja var nedarīt vai, kā vecajā anekdotē - meklēt pazudušo pulksteni pie laternas staba, kur gaišāks, nevis tur, kur tas izkritis. Nesenie VID uzplaiksnījumi tādai attieksmei labs piemērs un nav jau neseni, bet konstanti až kopš 90ajiem.

3) Indoktrinācija. Atkal, tā ir ļoti saistīta ar pirmo punktu, bet dzīvo savu dzīvi. Mūsdienu zinātne ir tik specializēta, ka pat tāds it kā jau tā šaurs pētniecisks lauks kā arheoloģija+seno civilizāciju vēsture+ģeoloģija (kas vēl cieš un interdisciplinaritātes -10 to acquire proof) ir ļoti maz finansēts un ļoti maza interese no elišu (nav svarīgi valstisku vai nevalstisku) institūtu puses to bīdīt tādā veidā, lai kaut uzzinātu. Tā kā attiecīgā joma nedod applicable tehnoloģijas, tad vienīgā interese no elites puses var būt ''kā izmantot vēsturi, lai tā kalpotu mums''. Okej, tas var skanēt konspiroloģiski vai kā, bet manuprāt te ir vairāk nolaidības, jo seno laiku vēsture diez ko nekalpo nevienam, līdz ar to tā tiek pamesta atmatā un akadēmija šajā sfērā stagnē pirmā punkta dēļ. Nevienam nah tas neinteresē. No tā izriet arī attiecīgajā linkā, manis boldētais apgalvojums - šajā sfērā pierādījumi vai ticamas, kaut vai varbūtības līmenī, evidences nav vajadzīgas, lai establišētu ''valdošo teoriju'', kas ir kaitīgi zinātniskajam procesam JEBKURĀ sfērā.

Bottom line jeb tl:dr: nedomāju, ka pastāv kaut kāda konspirācija starp meinstrīm arheologiem un seno civilizāciju pētniekiem, lai apslēptu kādus mums nezināmus šo seno cilvēku noslēpumus, bet ir jūtama apātija/stagnācija šajā laukā aiz elementāra konjunktūrisma/nomenklatūrisma. Pilnīgs ignōrs uz senajiem artefaktiem un to radīšanas tehnoloģiju/kontekstu tam ir netieša evidence - nu kāpēc mums kaut ko pētīt, ja var to nedarīt un tā pat saņemt kāpostu?

Zini, ja es strādātu tajā sfērā, iespējams arī pakļautos šai vispārējai apātijai, zinot sevi un it īpaši ja naudu maksātu un alus BŪTU.