Šajā pavedienā vispār negāja runa par sieviešu/vīriešu attiecību dinamiku, bet par to vai man kā savas cilts pārstāvim būtu jāupurē savas cilts cilvēki musļiku teroristie lai tev, hederiņ, būtu warm and fuzzy fīlings par tavu inkluzīvo toleranci. Tu neadresēji šo pointu, jo dabiski, ka skaidrā saprātā to nav iespējams pamatot. Ja tu atzītu, ka esi gatava savus līdzpilsoņus pakļaut nāves riskam, lai justos morāli labāka, tu izdarītu sava publiskā tēva pašnāvību. Tāpēc tu pilnīgi beztēmā kaut ko sāki vāvuļot par manu mizogīniju un man vienalga vai tie ir pamatoti apvainojumi vai nē (jā, moš esmu, whatever), bet tam nav pilnīgi nekāda sakara ar iepriekšējo pavedienu un tie ir augsti ironijas skalā, jo musļiki ir pati mizogīniskā populācijas šī brīža zemeslodē un tu uzstājies kā advokāts viņu tolerēšanai, kamēr paralēli nikni purpini par kaut kādiem Rudzīšiem, kuri, atšķirībā no musļikiem tevi nevaros un skābi sejā par netiklību nemetīs. Smieklīgi. Get a grip of yourself.