Nu kristietība ir aš mūsu preambumbulā, runājot par "ierakstīt visādu huiņu valsts likumā". :)

Manuprāt, vislabākais veids, kā var kaut ko izsviest vēstures mēslainē, ir
1) nesākt sarunu ar "un ideoloģija arī tev maziņa un slikta"
2) parādīt, ka longtermā citas, no ideoloģijas stratēģijas veiksmīgi strādā un prasa mazāk ņemtnes
3) vienlaikus vislaik piefiksējot, kur ir reālās problēmas pašu ideoloģijā (piemēram, mūsdienu "modernajā" pasaulē - radniecības saišu vājināšanās/sabrukums, nejaukt ar "ģimenes institūta degradācija")
4) eventuāli ietekmēties abpusēji

...

10) Profit!

Un tā retorikas līnija "musulmaņi slikti, āāā, viņi mums uzbrūk, viņi visi vienādi un visi bīstami, un tas ir tāpēc, ka ideoloģija tāda, ar viņiem vispār runāt nav iespējams" (kas nav visa tava doma, bet neaizmirsti, kā žurnālā mēs esam) man šķiet ekstrēmi neproduktīva/kaitnieciska, jo, ja tā vispār kaut ko izdara, tad tas ir pavilciens uz islāmticības revitalizāciju, un revitalizācijas kustības atkal ir totāli neprognozējamas (no "awww, viņi uztaisīja zariņu telefonu, lai paprasītu kargo" līdz "what the actual fuck, viss ciems vienlaikus sajuka prātā, razgromīja pilnīgi visu, kas viņiem bija, pielūdza ļaunos garus, gandrīz vai nolinčoja mācītāju un pēc tam neko no notikušā neatceras"). (Tb man ir klusa aizdoma, ka islāma terorisms jau ir revitalizācijas kustība, bet šito te es nevaru pamatot.)