Ar labu un sliktu es šajā gadījumā tiešām nedomāju strikti šaurās semantikas robežas, ko tām tagad piespraud Tu, rezervējot tos tikai morāliem aģentiem, ka, protams, pēc latviešu valodas likumiem ir pareizi. Šajā gadījumā "labs/slikts" ir tīri utilitārs novērtējums, tāpat kā laba vai slikta mašīna.

Protams, ka idealoģijas "neliek" kaut ko darīt, bet Tu taču esi pietiekoši saprātīga, lai neuztvert katru vārdu kā autists, ja vien nevēlies piekasīties. Bet ideoloģija ir galvenais faktors kas šajā gadījumā ietekmē vienu vai citu uzskatu un darbību rašanos un izpildi. Sliktas (un labas) idejas iespaido cilvēkus, pārsteigums.

Ateisms neko neražoja jo atšķirībā no islamaticības neviens līdz šim nav uzrakstījis rakstu kopumu ko darīt un ko nedarīt ateistam, tas ir vienkārši uzskats, ka dievs (-i) neeksistē. Atšķirībā no islama, kur lietas, kurām es pierakstu morālu deģenerāciju ir konkrēti aprakstītas. Tā kā, vēlams kādu labāku piemēru, kur mans uzskats sagrūst un es pats tajā sapinos, jo šī ateisma salīdzināšana ar reliģiju ir tāds pamatskolā ejoša kristieša arguments.