Tieši tā - sometimes.
Kad situācija pieprasa. Selektīva pieeja, nevis -centrisms. Kad daudz bērnu, tad arī rodas nepieciešamība, pašsaprotami. Kad darbs pieprasa - pieprasa, tur nekādas runas un subjektīva vērtējuma nav.

Taču - vai es uz ielām redzu cilvēku pilnas mašīnas? Nē! Pārsvarā tur sastrēgumos sēž solisti...

Rīgā daudzas ģimenes dienu sāk ar velo - sencis uz velo, bērns ar velo blakus. Pilsētas iekšienē - pilnīgi pašpietiekami. Kad jābrauc tālāk, var sēsties auto. Selektīvi, pēc nepieciešamības.

Vēl kāds piemērs - padomijā auto bija retums, visi tika galā ar sabiedrisko. Tagad tas nestrādā pēkšņi?
Bet es saprotu arī Padomijas pohas - brīvību pārdozēšana, pontošanās ar privātīpašumu.

Ja visi nebūtu salēkuši dīzeļos, man ar auto skaitu ielās būtu daudz mazāka problēma. Bet īpatnība tāda, ka pie mums pārsvarā ir indētējdzinēji izvēlēti un prieks, ka lēnām vairojas elektroauto.