Kefīra nezūdamības likums jeb kāpēc Godmanis nekad neklauvē.

Tā vietā, lai zvilnētu pie jūras un lasītu Borhesu, tupu uz Saulkrastu bibliotēkas (kura ir ciet) kāpnēm un sviedru aumaļas pavadīts čakarējos ar lapsi. Leģendas par internetu Saulkrastos tomēr nav bijušas bez pamata.

 

Kefīra nezūdamības likums jeb kāpēc Godmanis nekad neklauvē.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

 

Iedomāsimies šādu cilvēces eksistences veidu. Tā visa norisinās vienā istabā, kurā dzīvo viens cilvēks, teiksim, Jusis. Viņš nemēdz mirt, taču visi pārējie dzīves atribūti ir samērā banāli. Viņš ik rītu pieceļas, pabrokasto, iztīra zobus un nododas ikdienišķām darbībām. Aplej puķes, noskatās rīta pārraidi, šad tad uzkopj māju un salabo krānu. Ledusskapī Jusim vienmēr ir ko ēst un grāmatu plauktos vienmēr atrodas kāda neizlasīta grāmata. Pa TV vienmēr ir ko skatīties un datorā ir internets.

Istabai nav logu. Vienīgā saikne ar kaut ko citu bez istabas ir durvis, pa kurām šad tad ienāk paviesoties kāds nejaušs ciemiņš. Tas var būt santehniķis Sergejs, kurš ienāk palūgt 10 santīmus, jo ‘’nu očeņ nado’’, tie var būt bērneļi, kuriem uznākusi draiska vēlme paspēlēties ar Juša putekļu sūcēju un aizkariem. Reiz ienāca Bahs, lai paziņotu, ka iet pensijā, jo mūzika ir beigusies un uz atvadām uzdāvināja Jusim kaut kādu prīmusu. Josifs Pržežickis ienāca, taču kaut kas viņu baisi izbiedēja Juša izlietnes formācijā, tāpēc viņš momentāni metās laukā. Andreass Englunds ieradās ar svarīgu ziņu par otrā sasaukuma Zirņu Audzētāju Kongresu. Šad tad ienāk pa kādam nesvarīgam cilvēkam, kuriem nav nekādu specifisku īpašību vai sakāms kas ievērības cienīgs.

Neviens no viesiem nekad neatgriežas otrreiz un Jusis nekad nav domājis par to, kas atrodas aiz durvīm. Tas saprotams, jo jebkuram racionāli domājošam cilvēkam, kas kaut nedaudz saprotu Pētījumu, ir zināms, ka aiz durvīm nav nekā. Tie, kas pa tām ienāk, ir vienkārši matērija, kas kritiskās masas punktā pieņem cilvēka formu un lai to izlādētu, ienāk pie Juša. Kad lādiņš ir tukšs, viesis pazūd atpakaļ durvīs un dezintegrējas.

Lai gan Jusim nav iespējas pārbaudīt vai viesi tiešām dezintegrējas, Pētījums tā apgalvo, tāpēc viņš tam tic. Precīzu pierādījumu vai eksperimentu, kas to apstiprinātu nav, taču Pētījums ir Pētījums un mēģinājumi atsaukties uz ārpus Pētījuma ietvariem pastāvošām liecībām vai pat vienkārši apšaubīt Pētījuma objektīvās verificēšanas atribūtu robežotos ar ko fantastisku. Kā Jusim zināms, to dara tikai trakie un traks viņš nudien nevēlas būt.

Tomēr ir kaut kas, kas Jusī vienmēr izraisījis tādu kā iracionālu šaubu, pat ja tīri neapzinīgu. Runa iet par viesi, kurš mēdz atgriezties. Vēl jo vairāk, atgriezties katru trešdienas vakaru pulksten 21.40 un izdzert visu ledusskapī atlikušo kefīru. Runa, protams, iet par Godmani.

Pētījums gan noliedz jebkādu mistiku Godmaņa iknedēļas kefīra izdzeršanas procesā. Ir visai precīzi izpētīta notikumu virkne un likumsakarības, kas risinās katru trešdienu no 21.40, līdz aptuveni 21.45-47 (atkarībā no dažādiem faktoriem, kā kefīra daudzums, paklāja izvietojums utt.).

21.40: Godmanis bez klauvēšanas vai uzrunas demonstratīvi parādās durvīs un nepārlaižot skatienu pār istabu, strauji uzsāk virzību virtuves virzienā. Parasti tas tiek papildināts ar klusu sēkšanu.

21.41: Pirmais tiek pārbaudīts galds. Ja uz galda ir kefīrs (glāzē vai pakā, nav nozīmes), tas tiek momentāni izdzerts un trauks nomests uz virtuves grīdas.

21.42: Ja uz galda kefīra nav, tad tiek apsekots ledusskapis, sākot ar apakšējo plauktu. Ņemot vērā dabiskās ledusskapja īpašības, kefīrs tajā vienmēr atrodas, lai gan tas var izrādīties arī citur bez tradicionālā apakšējā plaukta. Ir novērotas anomālijas, kad kefīrs ticis atrasts saldētavā, starp saldētas gaļas gabaliem. Taču tas ne reizi Godmanim nav licis šķēršļus to atrast un izdzert, vai gadījumos ar sasalušu kefīru, iebāzt uzvalka iekškabatā.

21.44-21.47: Šajā posmā darbību ķēde mēdz variēties visvairāk. Atkarībā no atrastā un izdzertā kefīra daudzuma un kvalitātes (sasalis, vai nē) var notikt sekojošais:

* pēc branga daudzuma, labi tumīga un nesasaluša kefīra patērēšanas Godmanis parasti pazūd no istabas tik pat strauji, kā ienācis, neizraisot nekādas ievērības cienīgus blakusefektus.

* ja kefīrs ir bijis labs, taču paka bijusi pustukša vai kefīrs siltumā nedaudz ierūdzis, tad ceļā starp virtuvi un priekšnamu Godmanis mēdz uzkāpt uz astes Juša sunim vai spontāni apvemt vannasistabas aizbīdāmos aizkariņus. Ir izpētīts, kas abi šī scenārija varianti notiek proporcijā 50:50. Pagaidām nav tikuši veikti pētījumi, kas ļautu saprast vai šīs darbības tiek veiktas apzināti vai ir tikai Godmaņa dabiska reakcija uz kefīra kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu.

* sasaluša kefīra gadījumā (kas gan notiek reti) ir vērojamas vis netipiskākās Godmaņa reakcijas. Pie nosacījuma, ka bez sasalušā ir ticis atrasts un izdzerts arī pienācīgas kvalitātes kefīrs, sasalušais tiek ievietots azotē vai uzvalka iekškabatā, pie kam Godmaņa seja šajā brīdī mēdz paust netipisku viltīgu smīnu. Pie nosacījuma, ka bez sasalušā kefīra vēl ir ticis atrasts un izdzerts ierūdzis kefīrs vai tā kvantitāte ir bijusi mazāka par pus paku, Godmanis brīdī, kad tiek atrasts sasalušais kefīrs, 9 gadījumos no 10 spēcīgi uzsit ar dūri pa ledusskapja malu un ar seju pauž bargu izteiksmi. Vienā izņēmuma gadījumā, kad sasalušais kefīrs ticis atrasts pirms, Godmanis dezintegrējas tur pat pie ledusskapja, nemaz nemēģinot virzīties uz durvju pusi. Šo fenomenu Pētījums pagaidām nespēj izskaidrot. Tiek lēsts, ka tam varētu būt zināma saistība ar Veras Tantes atgriezenisko verifikatoru, vai pareizāk sakot, tā neparastākajiem izņēmuma gadījumiem kā alus nedzeršana.

 

Kā redzams, Pētījums pietiekami labi spēj izskaidrot Godmaņa atgriezenisko kefīra izdzeršanas fenomenu. Pateicoties tam ir veikti ne mazums uzlabojumi Juša dzīvē. Novērojot Godmaņa kefīra dzeršanas ieradumus, ticis noteikts kuros virtuves punktos visbiežāk tiek nomesti no uz galda atrastās kefīra tvertnes, kas ļāva Jusim turpmāk jau laikus sagatavot lupatas vai citas mīkstas un uzsūcošas matērijas fragmentus vietās, kur pēc statistikas datiem visbiežāk nokrīt nomestie trauki. Tāpat tika ievērojami samazinātas Godmaņa nodarīto postījumu sekas, izstrādājot mīkstu, spilvenveidīgu aproti, kas tiek lietota Juša suņa astes aizsardzībai un vannasistabas aizbīdāmie aizkari nu tiek aizstāti ar viegli skalojamu plastikāta plēvi.

Redzams, ka Pētījums devis lielu ieguldījumu Juša dzīves apstākļu progresā un vispārīgajā izziņas procesā pateicoties godmanoloģijas sasniegumiem.

Taču pēdējā laikā Jusim ir radies ir viens liels BET.

Punkts pirmais: kāpēc Godmanis, tāpat kā citi viesi neizšķīst nebūtībā, tajā brīdī, kad pārkāpj durvju slieksni? Vēl jo vairāk, kā viņam izdodas dezitegrēties pie ledusskapja tikai pateicoties sasalušajam kefīram. Varbūt Godmanis karu reizi ir cits, tikai ļoti līdzīgs iepriekšējam?

Punkts otrais: atmetot jautājumu par Godmaņa nemirstību vai permanento kontinuitāti, rodas vienkārš jautājums – kāpēc Godmanis tik ļoti tīko pēc kefīra un kāpēc tieši trešdienu vakaros pulksten 21.40? Un kāpēc tieši Juša kefīru? Vai Godmanis nespēj sagādāt savu kefīru?  Vai varbūt negrib? Varbūt viņš ir ļauns vai vienkārši uzmācīgs?

Punkts trešais: kāpēc Pētījums atsakās pētīt šos jautājumus? Tas tos pasludina par nenozīmīgiem un Pētījuma doktrīnā neietilpstošiem. Reiz kad Jusis centās sakontaktēties ar kādu Pētījuma pārstāvi caur e-pastu, tas to centās nomierināt ar ierasto Pētījums ir Pētījums un ieteica neaizrauties ar kaut ko, ko tas nodēvēja par ‘’mistiku’’ vai ‘’ezotēriju’’.

 

Jusi pēdējās pāris simtgades arvien vairāk sāk nomākt doma, ka Pētījums pats ir ezotēriska parādība, taču par to cenšas klusēt, jo tad Pētījums arī viņu atzīs par traku. Tā kā Pētījums ir visvarens un visuresošs, tad būt trakam tā priekšā ir liels grēks, par ko citi Pētījuma dalībnieki mēdz naglot trakos cilvēkus pie dēļiem.  Jusis to negribētu.