Psihodēliskā mūzika (mans mīļākais atzars lielāko daļu dzīves) bija psaijops, kur piemeklēja puslīdz talantīgus, bet primāri, viegli manipulējamus, jauniešus, kurus grūmoja noteiktā virzienā. Sex, drugs & rocknroll nebija organisks fenomens. Just CIA things. Tiešām zināms riebums tagad pārklausīties daudz ko no tā, jo tagad redzu sātanisko mesidžingu. Muzikāli gan samērā augstvērtīga obejektīvi, vismaz 60ajos. Arī dekadencei vajag savus užšcerbnos ģēnijus.