Also viena iespējama hipotēze.

senie ēģiptieši bija neslikti empīriski ķīmiķi, galu galā vārds ķīmija (kemet) nozīmē ēģiptiešu zinātne

Tātad ja viņi pazina sērskābi, kas ir ticams (dedzinam sēru, uztveram sēra gāzes ūdenī, dabūnam sērpaskābi, tā oksidējas/ disproporcionējas par sērskābi lēni gaisā vai destilējot vai pievienojot kādu oksidētāju)

Ja sērskābe reaģē ar minerālu fluorītu (CaF2) tad rodas kacija sulfāts un atdalās fluorūdeņražsķābe HF, kura šķīdina silikātu minerālus, t.sk. kvarcu.

Vēl kvarcu un granītu lēni saēd izkausēta kaustiskā soda NaOH