vakar palikām pie vecāsmammas Rīgā, lai ceromonijas laikā (Havaju salās laiks ir 12 h atpakaļ) būtu kopā ar Beatrisi. un pēc vakarnakts pus-gulēšanas/negulēšanas man visu dienu sāp galva.
priecājos, ka mamma uz turieni aizbrauca viena pati kopā ar vienu sievieti nevis ar kādu no mums, meitām, jo viņa var atvadīties no tēta kā no vīra, mīļotā cilvēka un var izraudāties.
+ vakar vakarā sapratu, ka man ir ta kā bail no lūgšanām/Tēva reizēm. knapi spēju viņu dabūt pār lūpām

Ibumetin'u un tad uz dejošanu