man brīžiem girbas teikt, ka slēpjos visu laiku aiz kaut kā, ka slēpjos aiz smaida, vai tieši otrādāk - aiz iedomīga skatiena.
cenšos atrast pēc iespējas neitrālāku mūziku, lai spētu savākt kopā domas, bet kaut kā īsti nesanāk. varbūt pat īsti necenšos (nav arī krasa vajadzība)


man patīk peldēt starp cilvēkiem, un atkal jau - viegli paslēpties. tāpat ir labi un jautri. un mierīgi



jūtu nepieciešamību pēc jūras