Lasot par puisi, kurš izmisuma pārmākts nogalē divus cilvēkus,dzīvot dienu viņa sajūtu dvesmā, nokāpt savā apziņas pagrabā, saprast dvēseles inkrustētos kaktus, kopā ar puisi tikt ložu sacaurumotam, dienas izskaņā pacelt acis no grāmatas un ar smaidu iemalkot portera malku, atgriezties dzīves vienmērīgajā dunoņā, ļauties notiekošajam...