cocos
Naktī negulēju. Cēlos 6, un 7 biju stacijā. Vismaz viena lieta, ko tēvs iemācīja - mānīties un izmantot situācijas, lai maksātu mazāk. Nelepjos, bet šodien braucu šādi. Biļete uz Jenu ar Nahverkehr maksātu 25 one way. Man naudas no rīta nebija. Nopirku biļeti uz ainākamo staciju, 8 naudiņas, un tad izlikos, ka guļu 2 h garumā līdz J. Pa starpu pusnomodā izlikos, ka man ir neredzamais HP apmetnis! Ak jē.Nu bet varbūt ka nostrādāja. Labi, kaut kur pa ceļam nomainījās pat kontrole, bet man tomēr pajautāja Weimārā, vai ir biļete, uz ko es ļoti apstiprinoši māju ar galvu un teicu, ka ir jau checked, atstājās un nejautāja parādīt. J satiku Ivonni, pfuuu, vīzu apmaksās MPI. Pa ceļam no J West stacijas uz campusu, mazliet apmaldījos un izpalīdzīgs ķīnietis man parādīja, kur ir īstā māja un pagājās ar mani kopā. Tiešām, visi ķīnieši, ko esmu satikusi, ir bijuši super pieklājīgi, man viņi patīk par spīti pagājušā gada Esteres un Tima jokiem par ķīniešiem un citroniem Menai Bridge. MPI māja ir liela, apaļa stikla celtne, kas man uzreiz atgādināja to vienu torņa veida dzīvokļu ēku Rīgā, Daugavas labajā krastā, pa ceļam uz Andrejsalu. Nu gandrīz tieši tāda pati. Es jau nebūtu es, ja atkal kaut kas nenotiku. Stāvēja sieviete, pīpēja pie vienām durvīm, es gāju uz tām, viņa uz mani neizpratnē skatījās, bet es veikli ieslīdēju iekšā, izrādās, ka tā bija kaut kāda emergency exit un es atdūros kaut kādos koridoros. Vismaz tualete bija priekšā un uz grīdas izkārtotas milzīgas flīzes no gandrīz visiem pasaules iežiem! Un apkārt, uz sienān, koku plankas no iespējams, kādām 100 sugām, ar maziem name tags. Ivonna dabūja manu pasi un visas pieklājības frāzes un tad kabinetā iegāja, samulsa, hello-hello pateica un izgāja Uli! Tas man atgādināja, ko Laura teica par viņu, bet šodien viņš izskatījās 'pat labi un citāds, nekā uz lauka. Es tikai cerēju, ka nesatikšu Waldemāru, jo šis man jau raksta ļoti garus e-pastus un es sāku nejusties ērti. Bet, tās ir iedomas!! Viss būs profesionāli. Jena nebija pārāk interesanta, un es aizceļoju uz Eisenach, no kurienes tālāk var par brīvu bet lēnāk kratīties uz G. Šoreiz nopirku biļeti ar 50 % atlaidi, cerot, ka man nejautās, vai man ir tā sasodītā 50 % karte. Kaut kā vācieši tic, ka biļetes ir nopirktas, un ka pareizās atlaižu kartes ar ir līdzi. Tā nu es izceļojos par 18 Eiro, jeb par 64 % lētāk, nekā būtu normāli samaksājusi. Paldies, tēti.
Nu ja, un atklāju kokosriekstu eļļas labumus, par ko paldies Laurai. Zobus gan es vēl ar to netīrīšu, kā dara viņa.Bet ārēji labs veids, kā mitrināt ādu, un ņemšu līdzi ekspedīcijā krēmu un losjonu vietā, plus, arī labi noder acu kosmētikas noņemšanai (vienkārši ērti, smaržīgi un nekairina acis!!). Reformhaus maza burciņa maksā ~4 EUR.
Labums nāk no iekšām - kokorsiekstu eļļu var izmantot ne tikai uz ādas naktī, bet arī virtuvē - tostermaizes ar medu, kanēli un kokos eļļu, lecker!