Kā mēs vispār kaut ko zinām?
Ja jūs iedziļinieties šajā jautājumā, tad noskaidrojat, ka jūsu apziņas saturs ir vienīgais, par ko jūs varat būt pārliecināti. Par visu, par ko jūs esat pārliecināti: par sauli,mēnesi, zavaigznēm; par māju un vietu, kurā dzīvojat, par vēsturi,zinātni, citiem cilvēkiem, par to kāda ir ūdens formula, un beidzot par jūsu ķermeni- tas viss bāzējas jūsu pārdzīvojumos, jutekliskajā uztverē. Parasti mēs nešaubāmies par grīdu zem kājām, koku aiz loga, par personīgajiem zobiem: mums mānīgi šķiet, ka šīs lietas mums ir dotas neapstiprināti. Bet no kurnienes jūs zināt, ka šīs lietas eksistē reāli? Ja jūs apgalvosiet, ka ārējai fiziskai pasaulei jāeksistē, jo citād jūs neredzētu mājas, cilvēkus, zvaigznes, kas atspoguļo un sūta giasmu uz jūsu acs tīkleni, tad pretjautājums būs: No kurienes jūs to visu zināt, jo jo visi jūsu apgalvojumi ir tikai vēl viens paziņojums par ārējās pasaules esamību, bāzējoties tikai jūsu jutekliskajā uztverē. Bet ja jūs varat bāzēties uz šīm specifiskajām jutekliskajām liecībām par jūsu redzes objektu esamību tikai atsaucoties uz jūsu apziņu, kas liecina par ārējās pasaules esamību, tad tas ir loģisko pierādījumu apburtais loks: to pašu jūs pierādiet ar to pašu.