Jo vairāk mēs esam auksti, aprēķina pilni, uzmanīgi, jo mazāk tiekam pakļauti apsmieklam. Egoisms varbūt ir pretīgs, bet ne smieklīgs, jo tas ir pārlieku prātīgs. Un tomēr ir cilvēki, kuri sevi mīl ar tādu maigumu, ir pārsteigti par savu ģēniju ar tādu sajūsmu, domā par savu labklājību ar tādu mīlestību, par nesniedzamajām baudām ar tādu līdzjūtību, ka viņos viņos egoisms ir tikpat smieklīgs, cik entuziasmā un uztveres spilgtumā.