sirdsjo ([info]genucis) rakstīja,
@ 2010-03-07 22:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tāda pasaulē tā kārtībā - viens mirst, cits nāk vietā, teju vienā dienā.. Bet tiem, kas paliek še, jādzīvo vien tālāk. Paliek atmiņas, senas melnbaltas fotogrāfijas. Savu otro opapu tā pa īstam 'redzēju' tikai viņa bēru dienā - saulainā, baltā, bezvēja dienā. Pirms tam viņš vien bija otrais opaps - ne īpaši runīgs, laipns un smaidīgs vienmēr. Tagad atklājās daudz jo daudzas šķautnes. Otrās omes jaunības dienu atmiņu stāstījumi jau tie interesantākie - kā tā saskatīšanās notika, kā brauca atrādīties un kā laboja viņa sūtītās vēstules..
Skumji reizē, bet iekšā tāds miers. Visgrūtāk ir pieņemt un samierināties, ka tā notiek, izskaidrot mazajai māsai, ka opaps vairs nekad nerunās, nepiecelsies un nesmiesies.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]genucis
2010-03-08 14:43 (saite)
tencinu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?