daudz, daudz sniega. fonā jūras šalkoņa. ne-pār-traukti! mazs ciematiņš līvu krastā - Mazirbe jebšu Irē. ļoti mazs - daudzas viensētas ar koka žodziņiem, viens veikals, baznīca un līvu tautas nams! jā, vēl ievērojama vieta ir laivu kapsēta un kangari ar vigām. pirmo reizi Jauno gadu sagaidīju tik tālu prom no mājām, mazā ieputinātā ciematiņā. pirmo reizi man Vecgada vakarā bija īsta balle, pastaigas pa naksnīgo jūras malu, pa mežiem un vēl visur pilnmēness apspīdētiem. stāsti par vilkačiem. tāda īsta budēļos iešana - staigāšana no mājas uz māju - citi laipni sagaida, pat ieaicina iekšā un pacienā apmēram 20 cilvēkus, cits ar slotu dzen prom visus diedelniekus.. nepārtraukta salšana, sildīšanās, pielīpot krāsnīm, apkārt nepazīstami cilvēki, sveša vieta, nepagurstoša skraidīšana, darot visādus sīkumus, lai viss izdotos, bet to visu nebūtisku padarīja cilvēks blakus, kurš sasildīja, rūpējās par manu izklaidēšanu, lai negarlaikotos, iepazīstināja ar ciematu no visām pusēm, darīja visus grūtos, smagos darbus, lai man vieglāk. :) un vēl lestes! iemācījos pareizi ēst un sapratu, ka nekur citur tās negaršo tik labi kā tur!
iemīlēju šo krastu, neparastos cilvēkus, kas tur dzīvo un savdabīgo valodu.
cik labi, ka sācies jauns gads, ka viss turpinās un paliek labāk, ka ir dažādas grūtības, ko pārvarēt, ka dzīve ir interesanta! un ka blakus ir cilvēks.