Imunitāte pret informāciju
Cilvēks, kurš pastāvīgi un ilgi klausās skāļu troksni, ar laiku zaudē jūtību pret skaņu - sāk sliktāk dzirdēt. Cilvēks, kas ilgi skatās uz spilgtu gaismu, kļūst mazāk jūtīgs pret gaismu un var kļūt akls.

Ja cilvēks uztver lielu informācijas daudzumu, no kā lielākā daļa ir nevajadzīga, cilvēkam var pasliktināties uztveres spējas - cilvēka jūtība attiecībā uz informāciju samazinās.

Televīzija ir piesātināta ar reklāmas video, internets ar reklāmas baneriem, ielās arhitektūra apgreznota ar veikalu skatlogu noformējumu un neona uzrakstiem. Lai arī reklāmas galvenais dzinējs ir izstrādāt pēc iespējas unikālu informācijas pasniegšanas formu, pēc būtības tās visas ir vienādas - skaļas, spilgtas, krāsainas, imperatīvas, ar burtiem, cipariem. Īpaši populārs reklāmas izstrādē ir kļuvis termins "atlaide", kā arī "akcija", procentu zīme "%". Bezkaunīgākie uzņēmēji uzdrošinās izmantot arī terminus "kvalitāte" un "veselīgs", kā arī dažādu pasaules valstu nosaukumus. Sacensībā "acīs lēkšanas" sportā visi ir sasnieguši ideālu un ja arī viens pārspēj otru, tad tikai par "milisekundēm".

Tā sekas var būt divējādas. Ideālā formā tās būtu šādas.
Cilvēki var sākt mīlēt reklāmas un ticēt tām. Vietas pilsētā viņiem asociēsies ar veikalu nosaukumiem, nevis vēsturiskām vietām, arhitektūras pieminekļiem. Un neko citu viņi nespēs saskatīt un atcerēties, kā tikai kas, kurā veikalā, pa kādu cenu un ar kādu atlaidi ir. Citas lietas viņiem neizraisīs nekādas emocijas un uzmanību nepiesaistīs.
Būs arī cilvēki, kas, gluži kā bez filtra, spēs uztvert visas lietas, gan arhitektūru un informācijas līdzekļus, gan pie tā visa piekārtās reklāmas, bet informācijas plūsma būs tik liela, ka viņu atmiņa būs tikai dažas dienas īsa. Šādā gadījumā šķirties ar tuvieniekiem uz ilgāku laiku var dārgi maksāt, jo sen neredzēta tuvinieka vietu cilvēka atmiņa ātri vien aizņems kāds cits cilvēks.
Citi cilvēki var sākt nīst reklāmas un visu, kas ar tām saistīts. Pa māju logiem sāks lidot ārā televizori, degošas avīzes un žurnāli, interneta pārlūkiem būs atslēgta iespēja rādīt bildes un flash animācijas. Galvas slēptas zem spilvena. Cilvēki centīsies slēpties no nebūtiskās informācijas, lai tā neizspiež no prāta ko svarīgāku.
Būs arī cilvēki, kas, gluži kā ar filtru, neuztvers nebūtisku informāciju. Viņi redzēs tikai to informāciju, ko vēlas redzēt. Tālāk viss būs atkarīgs no tā, kādā veidā "filtrs" klasificēs utveramo informāciju kā "reklāmu". Pamatā "filtra" darbības princips būs šāds: neuztvert visu, kas neattiecas uz problēmu, kas šobrīd ir prātā. Tātad, par ko cilvēks domās, to arī redzēs.