Stolen Childhoods
Šodien biju uz jauniešu pasākumu "Revolūcija!" ar uzsvaru uz bērnu tiesībām pasaulē.

Tur bija visādas āprolitikas personas ar runām par brīvprātīgo darbu ārzemēs. Tika stāstīts arī par projektu ("Ašāk,plašāk"), kura ietvaros ir pasākums. Tad rādīja dokumentālo filmu "Stolen Childhoods".

Filmā bija par bērnu darbu Āfrikas un Āzijas valstīs, kā arī šis tas tika minēts par Meksiku. Itkā jau bija zināms, ka bērniem liek strādāt, un ne tikai prostitūcija, bet arī vispār jebkurā mājsaimniecībā, bet tas, ko rādīja filma, bija nedaudz savādāks. Tur bija gandrīz vai piespiedu darbs. Strādāja pat akmeņlauztuvēs - norādīja, ka marmoru no Indijas aizved uz ASV, bet šī marmora iegūšanā piedalās bērni. Vēl jau zvejniecība. Tad lauksaimniecība - tur visi indējas ar pesticīdiem. Vāca tabaku un kafiju. Labi, ka es nelietoju ne vienu, ne otru. Tad vēl rādīja, kā nodarbina tepiķu darbnīcā - tur itkā pat piesien, un ja neklausa, tad piekauj. Āfrikā itkā tāds prikols, ka valdība aizņēmās no Pasaules bankas baigo summu un visu nosūca pa kabatām. Palika afigennais parāds, ko tagad ar kapitālāko darbu (jo valstī sabruka ekonomika, nav budžeta) atpelna visi, kas tur var. Indijā savukārt ja ģimene bija parādā kautkam, tad bija iespēja atdot bērnu darbam, lai tādā veidā segt parādu. Vēl rādīja, kā āfrikā atkritumu izgāztuvēs darbojās bērni, kas meklē kautkādas varbūt vēl noderīgas lietas. Tad vēl bišku par prostitūciju Meksikā, nu tur parastais variants - darba nav, jāiet "darboties". Pats trakākais, ka šie bērni strādā pat 13h dienā. Tik daudz ne katrs pieaugušais panesīs. Nu jā - bērns ir nepaklausīgs, bet pieaugušie ir vēl nepaklausīgāki, tāpēc bērnus arī izmanto labprāt. Negribētu es nodzīt bezsakaru tādā veidā. Bet te man personīgi paveicās - līdz 8 gadu vecumam mana bērnība bija ideāla, joprojām atceros ar nostalģiju.