Mūzika: | Anthony Rother - Describe Reality |
Sutas Balss
Alūksnē iebraucu ļoti vēlu, tāpēc nokavēju sākumu un ierados turp pēc 23:00 - tieši kad alūksnieši 'Čerez Window' spēlēja pēdējo dziesmu. Tādu gaisotni, kāda tobrīd Bija Sutas balsī, izbaudīju pirmo reizi mūžā. Bija kā ellē. Pasākuma vietā vajadzēja ienākt pa mežu, kas naktī atgādināja pazemes eju, kurai galā nebija redzama gaisma, toties bija dzirdams pamatīgs troksnis. Ienākot norises vietā un saņemot atļauju turpināt ceļu, vajadzēja paiet garām skaļam strāvas ģeneratoram, kas cēla pamatīgu vēju un torksni. Apkārt tumšs, un vienīgā gaisma nāca no skatuves prožektoriem un ugunskura, kura izmēri liek to saukt par sārtu. Visapkārt mētājās tukšas alus pudeles un citu veidu degvielas tukšas tvertnes. Visur tumšās drēbēs ģērbušies cilvēki - pie skatuves ārdās un tā, ka zeme dreb un zālājs pamazām pārveršas par smilšu karjeru, kura putekļi cēlās gaisā, kur daļēji tika savākti kuplajās frizūrās, ar kurām to īpašnieki ārdoties mētājas uz visām pusēm; pie ugunskuriem savukārt guļ vai tup uz ceļiem, izdarot saindēšanās mocību kustības, itkā skaitītu lūgšanas grēkus nožēlojot. Skanēja troksnis, kas ir mūzika, un bļāvieni, kas ir dziesmas.
Iegāju reģistrācijas būcenī, kur man kāds pateica: "Atkal tu! Tu laikam esi visur!" Es vēlāk sapratu, ka "visur" ietver pasākumu "Lai Skan Rūjiena". Pamatā uzturējos būcenī, kur tika spēlēta akustiskā ģitāra. Vēlāk ģitāru nomainīja taustiņi, un tajā brīdī piānists, mēbeles pārvietodams, uzgāza man virsū krēslu, viegli sasitot labās rokas pirkstus, tādējādi uz īsu laiku ģitāra pirkstiem bija liegta. Satiku paziņu no mana vada Studentu militārās apmācības 2005 gada nometnē - viņš mani atcerējās, nevis es viņu.
Rītausma. Pabiju mājās, lai pagulēt, paēst, nolikt mantas, kuras visu laiku nēsāju līdzi, jo tā gribējās ātrāk tikt uz pasākumu, ka piektdien uz mājām nemaz nedevos. Brīnos, ka jaunnopirktais vijoles lociņš tajā burzmā būcenītī netika salauzts. No rīta pamodos, paēdu rīsus, un izvilku Bībeli, jo gribēju lasīt Veco derību, kuru pēdējo reizi skatīju pirms vairāk nekā 15 gadiem. Interesanti, ka Dievs par sevi saka "Mēs" iekš Genesis, un vēl interesanti ir tas, ka Noas bija trīs dēli, un tikai viena no trim pēcnācēju liktenis un nākotne ir aprakstīti - Šemam, no kura izcēlās Semītu tautas. Tur es apstājos, jo padomāju, ka ir dīvaini, ka ir daļēji noklusēti tie pārējie dēli, nodomāju, ka Bībelē noteikti trūkst 2/3 visu svēto rakstu, un aiztaisīju grāmatu ciet, lai dotos atpakaļ uz "elli".
Sutas Balsī spīdēja karsta saule. Saule nozīmē gaismu, tātad daudz labāk varēja saredzēt cilvēku sejas. Nonācu kompānijā pie gulbeniešiem, kur arī bija jautri. Interesanti - par spīti visiem izteiktajiem "NĒ", tomēr nospēlēju RePublic-Strēlnieci, un man pateica tā, ka dziesma nav laba (kam es piekrītu, jo tās tekstu nesaprotu vispār), bet visiem tāpat patika, jo, ja māk labi nospēlēt, tad ir vienalga. Tika spēlēts futbols, kuru neskatījos, bet dzirdēju atsauksmes, ka esot bijusi pat sava "Zemene", tiesa gan, vīriešu dzimtē. Vēl izrādījās, ka pazīstu mūzikantus no 'Židrūns', bet atkal, tie bija viņi, kas atcerējās mani, nevis es viņus. Un viņu uzstāšanos palaidu garām. Tomēr, lai cik es censtos būt uzmanīgs pret cilvēkiem, man tas nepadodas. Satiku vēl daudz paziņas, uzzināju daudzu likteņus. Interesanti. Nelaime, laime, viss ir, bet katram savs pārsvarā. Daudzus cilvēkus arī nesatiku. Gaidīto G.F.Y. uzstāšanos palaidu garām.
Vakarā kļuva ļoti auksts. Spēlēja Somi, kas pēc imidža atgādināja The Prodigy. Noklausījos Čerez Window un aizlaidos.