Kristietības mērķis, jēga un dzīves jēga
Kristietības mērķis:
- cilvēka dzīves jēga ir nokļūt paradīzē un izvairīties no elles.
Šeit paradīze stāvoklis, kurā cilvēks ir nodrošinājis mūzīgo dzīvību - savu pēcnācēju rašanos bezgalību, un savu īpašību nemainīgā vai uzlabotā veidā saglabāšanos tajos. Daba ar dabisko izlasi nosaka, ka cilvēka pēcnācēji saglabā tikai tās īpašības, kas padara cilvēku par radošu, nevis iznīcinātāju. Iznīcinātājs pēc savas būtības nolemj nāvei apkārtējo vidi un cilvēkus, ieskaitot sevi. Stāvoklis, kurā cilvēks, iznīcinātājs būdams, ir iznīcinājis savu nākotni, ir elle.

Kristietības mērķis tiek sasniegts ar tās būtību:
- rūpēties par citiem cilvēkiem.
Vispirms ir jārūpējas par citiem cilvēkiem, tikai tad par sevi. Rūpējoties par sevi, cilvēks nodrošina sev tagadni - savu veselību un attīstību. Savukārt nākotni iespējams nodrošināt, ja rūpēties par citiem - viņu veselību un attīstību.
Nākotne ir bērni. Bērni dzimst attīstīti un veseli, ja tādi ir viņu vecāki. Veseli bērni var turpināt veidot pēcnācējus tālāk tikai ar neradniecīgajiem cilvēkiem, tas ir, viņu vecāku līdzcilvēku bērniem. Bet ja attīstīto bērnu vecāki nav parūpējušies par līdzcilvēkiem, tad līdzcilvēku bērni var piedzimt slimi vai neattīstīti. Ja attīstītie bērni izveido ģimeni ar savu vecāku līdzcilvēku slimajiem bērniem, viņu radītie mazbērni var iemantot šīs slimības. Iznāk, ka vecāki, kas parūpējās par saviem bērniem, bet neparūpējās par līdzcilvēkiem, iznākumā nav parūpējušies par saviem mazbērniem, mazmazbērniem un pēcnācējiem vēl tālākās paaudzēs, tādējādi iznīcinot savu nākotni.