Orange party
Pateicoties paziņai, ceturtdien izdevās tikt uz Nīderlandes vēstniecības Orange party par godu karalienes Beatrises dzimšanas dienai. Bija nosacījums, ka drēbes jābūt orandžas vai vismaz ar orandžo elementu. Es uzvilku baltas bikses un orandžu kreklu - izskatījos pēc Burgerkinga, picu pavāra. Kad tur ierados, konstatēju, ka orandžie tur ir mazākumā, jo visi pārsvarā ir vienkāršos tērpos.
Sagaršojos visādus vīnus, Indonēzijas virtuvi - laikam tie gigantiskie čipsi kā maizes alternatīva, vēl bija CIDO sulas - mana iecienītā ābolu sula gāja vaļā tīri uz nebēdu. Tur arī pirmo reizi šogad ēdu saldējumu. Kādus trijus apēdu.
Spēlēja meiteņu pūtēju ansamblis. Dejošanas nebija, jo arī vietas iekš biržas nav bijis daudz. Apkārt bija daudz visādu diplomātu un konsulu, kā arī pilns Latvijas amatpersonu - bet nepazinu it nevienu.
Kāda ārzemniece man jautāja, vai es nerunājot Beļģu valodā. Es apstulbu, jo biju aizņemts ar rīsu rīšanu un negaidīju, ka mani kāds uzrunās. Tad viņa, lai iziet no situācijas, pajautāja, vai man garšo ēdiens, un aizgāja prom.
Bija himnas dziedāšana. Nīderlandieši savu nodziedāja apsveicami. Atšķirībā no latviešiem, viņu himnas ierakstam skan tikai pavadījums. Bet mums kā vienmēr ir koris vēl klāt. Un nav jau brīnums, kāpēc - tas ieraksts ir tādā tembrā, kurā lielākā daļa nespēj melodiju izdziedāt. Biju novērojis to it visur - skolā, armijā un arī tagad tur ballē. Vai tiešām nevar pamainīt to sasodīto tonalitāti? Esmu baritons un nevaru es izdziedāt himnu pēc tā ieraksta tonalitātes - ja dziedu zemu, ir pārāk zemu, ja augstu, ir pārāk augstu. Un neesmu vienīgais tāds nelaimīgais - visa zāle dūca kā dunduri. Pilnā balsī pie diapazona robežām nav iespējams dziedāt.
Nav skaisti. Lūk te vajadzētu piedomāt par Latvijas tēlu - pat himnai pareizu tonalitāti nespējam uzdot. Un ārzemju viesi to redz.
Beigās dabuju dažādas dāvaniņas - tulpes, cepumus, balzāmu un DVD ar dokumentālo materiālu par Rembrantu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: