Izredzēt un pazaudēt
Dzejolis "Izredzēt un pazaudēt". 1 Aprīlis 2006.

---

Es viņu mīlēju bez apstājas un karsti,
Viņas seju, balsi, gaitu, viņas vārdu,
Vienmēr tik ļoti aizraut prata viņas stāsti,
Vai tie bij meli saldi, patiesība barga.

Vārgs viņas klātbūtnē es biju, viņu dievināju,
Un kā vergs es biju gatavs visu darīt,
Lai viņai izpatikt, bet diemžēl nezināju,
Ka manis viņai ir par maz, un rīt vai parīt

Noturēt es viņu centīšos, bet nevarēšu,
Jo viņa nežēlos un nedos citas iespējas,
Par mani, sevi nedomās, tā viņu pazaudēšu,
Nekad vairs neredzēt man viņas sejas.