Pārāk daudz runāju
Izlasīju šo rakstu no forsaken un aizdomājos par to, kā man ir ar pārāk daudz runāšanu.

Šad tad ir brīži, kad kautko pasaku, jo vienkārši gribas teikt vienalga ko. Bet, ja padomāju, tad es vispār nebūtu nekad runājis. Tas tāpēc, ka biežāk es saku tekstus, kas tikai man vienam pašam ir saprotami. Šad tad ar teikto mēdzu aizskart kādu. Tāpēc diezgan bieži ir bail kautko teikt. Nesaku arī. Cibā arī cenšos mazāk komentēt, lai pēc iespējas mazāk pasprūk kāda "apgāzoša gudrība". Itkā var filtrēt bazaru, bet tas ir mokoši, kad jānospiež sevī kāda doma. Vieglāk būt godīgam, lai prātā neizveidojas informācijas skapis par to, kas tad kuram tika un netika izfiltrēts. Bet laikam nāksies izveidot, ja gribu būt sabiedrisks, mūsdienu sabiedrībā integrēts. Bet tā skapja vietā labāk būtu salicis citu informāciju. Piemēram, kad kuram no draugiem ir dzimšanas dienas. Tāpēc labāk vispār nerunāt.