Klusums rakstos
Man nav ko rakstīt.

Itkā nekas nenotiek. Vai arī tas kas notiek, liekas nekam neinteresants. Esmu aizņemts ar darbu un savām tālām iecerēm. Esmu ieplānojis savu dzīvi 2 gadus uz priekšu, un saskaņā ar šo plānu tikai pēc 2 gadiem kautkas sāks notikt. Ja tā būtu izrāde, tad tagad ir mēģinājumu laiks, dekorāciju sagatavošana, skatuves aprīkošana.

Pirmo reizi mūžā es jūtu, ka mana dvēsele guļ, bet ķermenis ir nomodā - es tikai darbojos pēc plāna un man nav nekādu pārdomu un jūtu.

Interesē Atlantīda. Bet par to ir vairāk dezinformācijas nekā informācijas. Tāpēc var aizmirst.