Alūksnē
Janvāra pēdējā nedēļas nogale. Viss, kas šo dienu laikā notika ar mani Alūksnē ir saistīts ar mūziku un deju. Piektdien nācu pie Gusiņa trenēties breiku. Pēc treniņa satiku paziņas, kas aizrāvās ar gičām, tad arī pats "aizrāvu" nedaudz, arī elektrisko, tādas man rokās pagadās reti. Sestdien gatavojos mūzikas skolas jubilejai, nācu uz orķestra mēģinājumu, spēlēju vijoli. Vēl atnācu pie Gusiņa, skatījos breika video līdz tādai uztveres robežai, ka vakarā pirms gulēt iešanas taisu acis ciet, un redzu rēgojošos džekus, kas tik kājas vicina. Svētdien arī vijoles spēlēšana - kanifolija (kalifonija) smarža ir satriecoša. Un vēl vērot, kā kalifonija putekļi atraujas no stīgas vietā, kur tā saskaras ar lociņu, spēlēšanas laikā ir kautkas tik aizraujošs. Mūzika var arī smaržot.
Bet jau divos dienā kopā ar draugiem devos atpakaļ uz Rīgu. Vienā mašīnā braucu es, tad mans orķestra kolēģis, kas spēlē sitamos, vēl paziņa - bass/keys, kas ir vienā rokgrupā ar orķestra kolēģi, un aiz stūres bija mans breika kolēģis, ar kuru kādreiz sen sen izveidoju komandu. Ideāli. Runājām par to, ka Alūksnē drīz veidos dzīvās mūzikas klubu. Interesanti. Es laikam tagad no ģitāras vairs nekad neatraušos. Gribu būt visā tajā iesaistīts.