Dotības, prasmes, darbs un laiks
Dzīvē ir jādara divas lietas: mācīties, kautko darīt; un, protams, darīt. Bet ne vienmēr to var apvienot.

Laika daudzums ir ierobežots. Man ir vairāk interešu, nekā es spēju izpaust un attīstīt. Bet neko negribas atmest. Taču, tikai ja nodarbojas ar kautko vienu, var panākt ievērojamu attīstības līmeni šajā jomā. Es centos pavilkt visu reizē, bet laika maz, un arī ja būtu laika daudz - manas uzmanības tvēriens nav tik plašs, cik manu dotību spektrs, un tāpat sanāk ieslīkt kautkā vienā. Sadzīves problēmas savukārt liek šad tad aizmirst arī to noteiktā brīža aktuālo interesi. Pagājušajā nedēļas nogalē spēlēju ģitāru, rakstīju dziesmām tabus iekš Cakewalk, lai pēctam varētu tās mācīties spēlēt, kā arī padalīties ar draugiem. Bet tas arī viss, neko citu. Vijolei nepieskāros, zīmulim ārī nē, nevienu dzejas rindu arī neuzrakstīju, nevienu foto, un... pārējo pat neatceros. Laikam referāts bija jāuzraksta civilajā aizsardzībā, rakstīšu nu jau vairs tikai tagad.

Man vispār patīk mācīties. Bet es to nedaru. Jo vairāk par mācīšanos es mīlu iegūto zināšanu un prasmju pielietošanu. Ja man nav iespējas prasmes pielietot, pazūd motivācija mācīties. Bet arī šīs divas lietas laika trūkuma dēļ nav iespējams apvienot. Bet... varbūt ir arī organizatoriska rakstura šīs problēmas cēloņi.