Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2005-08-03 20:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Karš
Dzejolis "Karš". Jūlijs 2005.

Pieņemts ir karot pasaulē mūsu,
Uz zemes par daudz laikam cilvēku mīt,
Cīņā par vietu zem saules kā krusa
No mākoņiem lejā cilvēki krīt.

Kas nelaimi sastop, sāk kaimiņam uzbrukt,
Jo tīkami redzēt, kā citi cieš līdz',
Jo sevi aiz lepnuma vainot ir grūti,
Sāk vairoties dusmas un uzliesmo strīds.

Nav strīdoties svarīgi, kas pie kā vainīgs,
Par taisnību valda, kas spēcīgāk sit.
Ja atriebties izdodas, sāk justies laimīgs,
Jo domā ka nelaimes nebūs vairs rīt.

Bet muļķības dēl tika pieļauta kļūda,
Nelaimes avots ir bijis kāds cits.
To nevar vairs labot, to savaldīt grūti,
Un sākas no jauna šis bezjēdzīgs strīds.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?