Kursa (zinātniskie) darbi
Kāpēc ir vajadzīgi kursa darbi? Šāds jautājums man radās jau pirmajā kursā, kur man iedeva sarakstu ar jēdzieniem (kursa darbu temati), par kuru saturu man nebija nekādas jausmas. Ir skaidrs, ka šādā gadījumā temata izvēle ir neloģiska un nepamatota.

Cik man zināms, ir šāda kārtība:
- studiju semestra sākumā, students izvēlas tematu noteiktā priekšmetā (kursā);
- izstrādā darba plānu, ko kopā ar kursa darba tematu apstiprina pie pasniedzēja;
- kursa darbam tiek noteikts izpildes termiņš;

Man nav skaidrs,kāpēc tas ir nepieciešams, jo:
1. tematu var izvēlēties tikai tādu, kur jau ir ļoti labas priekšzināšanas;
2. tematu var izvēlēties tad, ja ir zināms, ka ir laba literatūra un informācijas avoti;
3. darba izpildei nedrikst noteikt beigu termiņu, noteiktu plānu un nosaukumu, jo tas ir zinātnisks - ja tiek izdarīts kāds secinājums (atklājums), rodas nepieciešamība vai nu mainīt tematu un plānu, kā arī padziļināti šo tematu izskatīt.
Tā ir tāpēc, ka:
1. labas priekšzināšanas parādas studiju kursa beigās, kur studentam ir vispārējas zināšanas par studiju kursa priekšmetu, kā arī ir radusies padziļināta interese par noteiktu jautājumu (problēmu);
2. literatūra ir nepieciešama tamdēļ, ka ir prasība izmantot atsauces, kautgan es labprātāk zinātniskajā darbā neizmantotu atsauces vispār - tikai paša novērojumi un secinājumi. Atsauktos tikai tādā tadījumā, ja tas būtu nepieciešams (sk. tālāk) Šobrīd atsaucēm ir piespiedu raksturs. Visbeidot, ņemot vērā to, ka zinātnē pastāv t.s. 'atsauču sindroms' - var izvēlēties tēmu, kur nav uz ko atsaukties, t.i., nav literatūras.
3. Beigu termiņa noteikšana padara darba nodošanu par primāru lietu, bet darba izpildi par sekundāru. Tā rezultātā studentam vairāk uztrauc tas, ka viņš darbu vispār nodod, nevis tas, kas tajā darbā būs sarakstīts. Galu galā - izpētamās problēmas (temati) var būt dažādi. Līdz ar to ir cilvēki, kas izpilda kursa darbu 2 dienu laikā, un ir cilvēki, kas laikus to nepagūst (jā jau es šo rakstu, tad jums ir skaidrs, pie kuras kategorijas piederu).

Atsauces:
Darbā būtu nepieciešamas atsauces uz citu autoru domām tad, lai:
- parādīt, ka pie izteiktas domas savos darbos piekrīt arī citi zinātnieki;
- norādīt, kur skatīt sīkāku informāciju par šo jautājumu (kas pasniedzējam nav nepieciešams);
- apgāzt kādu svešu viedokli.

Ņemot vērā aprakstīto situāciju, rodas stāvoklis, kurā zinātniskā darba nozīme tiek iznīcināta. Kursa darbs pēc būtības vairs neatšķiras no referāta (formāli jau visu ko var noteikt: teorētiskā daļa, empīriskā daļa u.t.t.) - cilvēki vienkārši pārdrukā grāmatas, "apaudzējot" citētos teikumus ar savām "gudrībām". Un pat ja atzīme ir 8, cilvēks "zinātnes" aizkulisēs saka: "Sēžu es un rakstu kursa darbu, un tad, kad jau ir uzrakstīta 25. lappuse un darbs ir jānobeidz, es saprotu, ka nu nekā nesaprotu no tā, par ko esmu sarakstījis". Līdz ar to visu tiek iznīcināts akadēmiskās brīvības princips, un ar šo zinātne kā tāda. Zinātnes attīstības galvenais dzinējs ir tas, ka katrs domā kā grib, un ko grib. Un ne jau 0,4%noIKP ir vainīgi pie tā, ka zinātne Latvijā gandrīz nepastāv, bet tieši šī kursa darba kārtība, ar kuru studentam izveido nepareizo priekštatu par zinātni. Es šādai zinātnei pat 0,1% no IKP neiedotu, jo nav vērts atbalstīt to, kam nav potenciāla. Vēl viena šādas izpratnes par zinātni seka - zinātnieki nav savas nozares fanātiķi, un tāpēc neizdod grāmatas (kautgan nepareiza izpratne par zinātnisko darbu šai problēmai nav vienīgais iemesls).

Kursa darba problēmas risinājums:
- kursa darbu tematus izvēlēties drīkst jebkurā laikā (pēc studiju kursa beigām);
- kursa darbu pabeigt un nodot arī jebkurā laikā;
- neierobežot darba teksta apjomu un literatūras sarakstu ar minimuma un maksimuma prasībām (šim te vienmēr ir bijis ieteikuma raksturs, bet pasniedzēji par to aizmirst);

Tas, ka students reāli sāk izpildīt kursa darbu pēdējā brīdī, kad līdz nodošanai ir atlikušas tikai dažas dienas, ir cita problēma, kuras iemesls ir pirmkārt tas, ka augstskola kā zinātnes šūpulis, kur profesori reāli kautko atklāj un izgudro, pastāv vairs tikai filmās. Pasniedzēji ir sava priekšmeta tēls - domājot par kādu zinātnes nozari, studentam izveidojas asociācija tieši ar atbilstošo pasniedzēju. Un ja pasniedzējs haltūrē, tad haltūrē arī asociācijas. Bet nekā darīt - pasniedzējam taču ir vienkārši jābūt savas nozares speciālistam, nevis psihologam.