Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2011-08-30 13:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Lonelyness 17 - Saucēja balss tuksnesī
Ejot ārā no slimnīcas, sāka skanēt baznīcas zvani. Man gribējās aizlūgt par tēva brāļa veselību. Sekoju skaņai.

Kad iegāju iekšā baltajās sienās pa lielu lielajām durvīm, dievkalpojums jau bija sācies. Apsēdos, iegrimu dziļi sevī un lūdzos. Tad mācītājs sāka lasīt no Bībeles un sprediķot par Jāni Kristītāju, par to, kā viņš dzīvoja tuksnesī, ēda savvaļas bišu medu un sienāžus, tērpās kamieļu ādās, un beigu beigās Jēzus teica par viņu, ka mazākais debesīs ir lielāks par viņu, kaut gan viņš ir lielākais uz Zemes. Es aizdomājos. Kas tad man vēl būtu jādara, ja Jānis kristītājs ir mazākais? Te es sajutu vēsu vēju uz sava vaiga, kaut kur atskanēja kluss durvju čīkstiens. Pacēlu galvu un paskatījos. Baznīcas tumšajā stūrī atvērās nelielas durvis, iekšā bija telpa piepildīta ar sveču gaismu. Es piecēlos no ceļiem un lēnām soļoju pretī durvīm. Sveču liesmiņas kustējās kā runādamas un vējš čukstēja ausī:
"Kas šo bērnu uzņem Manā Vārdā, tas uzņem Mani, un, kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis; jo, kas mazākais jūsu starpā, tas ir liels."

[izdomāts]


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?