Lonelyness 2
Es izskrēju ārā, apskraidīju apkārtni, neviena neatradu, aizgāju līdz pastkastei, arī tā bija tukša. Atgriezos atpakaļ būdā. Te mani pārņēma dīvaina sajūta, ka manas prombūtnes laikā kāds ir bijis. Vai tiešām es aizskrēju un atstāju sveces iedegtas? Māja šķiet ir izslaucīta un sakārtota, krāsnī malkai vajadzēja sadegt, bet tā vēl nebija sadegusi, it kā kāds būtu pielicis klāt. Bez manām pēdām uz sniega citu pēdu nebija... izņemot lūša. Dīvaini.

Es pārbaudīju savus graudu maisus, vai tos nav iekārojuši grauzēji, un aizgāju gulēt. Pirms aizmigu, domāju, ka esmu pelnījis būt viens.

[izdomāts]