Es aizbraucu uz Nacionālo Bibliotēku, lai paņemt kādu grāmatu. Ceļā no Čiekurkalna uz centru autobusā pavadīju kādas 40 minūtes-tāda nu mums Rīgā satiksme. Atbraucu, kādas 5 minūtes pavadu, lai sašķirtot mantas, kuras ņemšu uz bibleni līdzi, un kuras atstāšu kopā ar somu, jo somu līdzi nedrīkst ņemt. Ienāku bibliotēkā, man abonementa nav, lūdzu, lai ielaiž, jo es tikai lasītavā gribu sēdēt. Pasaka, lai taisu sev kartiņu pa 2Ls - es taisu arī, taču nevis kartiņu, bet gan skābu ģīmi. Labi, man iedod anketu, es to aizpildu, tad man izsniedz kautkādu papīru - pagaidu karti un kautkādu talonu vēl. Velns parāvis, ja es gribētu aizstibīt kādu grāmatu, es tāpat to izdarītu, nu nafigam tos visus dokumentu sviestus? Tālāk. Grāmata ir veca - 1934. gads, tāpēc elektroniskā katalogā tās nav. Nākas rakņāties pa kartotēku - tajā nekāds Search, protams, nav, un copy/paste arī nav - nācās grāmatas datus pārrakstīt ar pildspalvu uz lapas (labi,ka pildspalva bija līdzi). Gāju augšā, kāmēr sapratu, kur izsniedz retās grāmatas un ierados pareizajā vietā, pagāja jau 30 minūtes kopš brīža, kad iegāju ēkā. Bibliotekāre, kas atbildīga par reto grāmatu izsniegšanu, paņēma to papīra lapu ar grāmatas datiem un pateica, lai atgriežos pēc 30 minūtēm. OK, es eju uz sociālo zināņu nodaļu, paņemu grāmatu par informācijas karu - kamēr visu sarakstu, man atrod un atnes grāmatu un es uzkāpju uz 5. stāva lasītavām, izskatu grāmatas satura rādītāju, tikmēr pusstunda paiet, es atgriežos uz to vietu, kur pasūtīju no krātuves to reto grāmatu, tur jau cita bibliotekāre. Man pasaka, ka krātuvē nav, bet aizņemta, bet nav zināms, kas paņēma, OK, šim gadījumam man bija extra lapiņa ar citu grāmatu, arī senu - dodu, man atkal pasaka pēc pusstundas ienākt. OK, atgriežos pēc pusstundas, man iedod to grāmatu, ko pasūtīju vispirms, mhe, ķipa parādījās, nu labi. Es negribu lasīt uz vietas, bet negribu arī kopēt - besī ārā papīru kaudzes, besī ārā celulozes rūpniecība, besī ārā svaidīties ar naudu (100 lapas kautkur būtu jānopērk), tāpēc man ir līdzi fotoaparāts, bet es esmu tik ubags, ka nevaru atļauties nopirkt Latvijā kārtīgu atmiņas karti, bet laika braukt uz Stokholmu, kur cenas ir tik lielā mērā zemākas, ka man atmaksātos ceļš turp un atpakaļ ar prāmi, nav, un man nākas fočēt katru lappusi uz mazākā - 640x480 ar visām izrietošām sekām. Stundu kautkur fočēju - maz gaismas bija, attēls izplūst. OK, vismaz visu nofočēju, braucu mājās. Nodot grāmatas man arī kautkur prasīja 5 min. Un tā es pilnīgi neko neiegūdams, izņemot lasāmvielu jpg formātā 14MB apjomā, braucu mājās ar to pašu autobusu pa tām pašām korķainajām Rīgas ielām. Velns parāvis, cik nožēlojami es jūtos, ka man šitāda dzīve jādzīvo. Braucot tajā autobusā, es biju domājis par lietām, ko es varētu darīt šajā laikā, ja grāmata būtu pieejama kautkādā online datubāzē elektroniski, un reģistrācija šajā datubāzē maksātu vai nu 4.-Free, vai sliktākajā gadījumā 2.-Ls.