Toulouse-Lautrec (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} gentle) rakstīja,@ 2010-11-22 16:41:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Dream
Redzēju riebīgu sapni:
Esmu milzīgā iepirkšanās centrā Latvijā, nākotnē, meklēju tualeti. Apkārt daudz ārzemnieku un, dīvaini, tualetes ir sadalītas pēc tautībām - latviešiem, vāciešiem, britiem, katram sava ieeja savā stūrī. Ienāku vāciešu tualetē, jo citu nevaru tuvumā atrast, platības ir milzīgas, tautas daudz. Man nākot iekšā, no tualetes nāca ārā daudz bērnu, acīmredzot viena ģimene, bet ienākot, redzu, ka lielākā ģimenes daļa vēl stāv rindā uz podiem. Iestājos es arī un skatos, ka viss jocīgi kaut kā ir iekārtots: podu nemaz nav, bet ir kaut kādas jocīgas kabīnītes, kas drīzāk izskatās pēc saliekamajām gultām - cilvēks tanī ienāk un aploka ap sevi, izveidojot "kabīnīti". Audums "saliekamajām gultām" ir puscaurspīdīgs, ka neskaidri var redzēt kas iekšā notiek. Es skatīties negribu, skatos citur un ieraugu, ka man blakusrindā stāv viens pusmūža vācietis un smaida, skatās uz mani visu laiku. Es neko.
Pienāk man un vienlaicīgi vācietim kārta kāpt iekšā "saliekamajās gultās". Es iekāpju, bet nekādīgi nevaru saprast, kā viņu locīt. Vācietis man piepalīdz - man apkārt izveidojas kabīnīte. Blakus ir redzama vācieša kabīnīte, kur viņš jau ir ērti iekārtojies dara darīšanas un sāk man stāstīt par to, cik vāciešiem domātās tualetes ir jocīgas, neērtas un ļoti žēl, ka vāciešiem ir aizliegts lietot latviešu tualetes, kur viss vēl ir pa vecam - ūdenspodi, kurus var noskalot, pisuāri. Viņam, pateicoties līdzībai ar slaveno latviešu tv raidījumu vadītāju Intaru Busuli [īstenībā, es nezinu, kas tas tāds vispār ir un ko viņš dara, bet tagad iekš google atradu. ] izdodas pārliecināt wc-sargus, ka viņš ir latvietis, un viņu šad tad ielaiž latviešu tualetē bez pases uzrādīšanas. Pa to laiku, kamēr viņš man to visu stāsta, es cenšos saprast, kā vajag apsēsties, skatos uz caurumiem krēsla audumā un brīnos, ka apakšā nav poda - ir tikai caurule, kurā es nezinu, kā vispār ir iespējams ietrāpīt, it īpaši vēl arī caur caurumu audumā un vienlaicīgi abas darīšanas kārtojot.
Beigās es atmetu savus nodomus un nolēmu doties labierīcību meklējumos tālāk, taču, neraža, no kabīnītes vēl ārā jātiek. Aizloku vispirms "cauro sēžamaudumu", no tās pašas caurules pēkšņi izlien tualetespapīra rullis, kurš man, diemžēl, nav nepieciešams, es kaut kā izlienu no saliekamās būdas, noskatos, kā rullis ielien atpakaļ un viņa vietā caurulē parādās birste, kas to no iekšpuses noberž. Devos ātrāk prom, jo aiz manis pamatīga rinda bija izveidojusies.
Redzēju riebīgu sapni:
Esmu milzīgā iepirkšanās centrā Latvijā, nākotnē, meklēju tualeti. Apkārt daudz ārzemnieku un, dīvaini, tualetes ir sadalītas pēc tautībām - latviešiem, vāciešiem, britiem, katram sava ieeja savā stūrī. Ienāku vāciešu tualetē, jo citu nevaru tuvumā atrast, platības ir milzīgas, tautas daudz. Man nākot iekšā, no tualetes nāca ārā daudz bērnu, acīmredzot viena ģimene, bet ienākot, redzu, ka lielākā ģimenes daļa vēl stāv rindā uz podiem. Iestājos es arī un skatos, ka viss jocīgi kaut kā ir iekārtots: podu nemaz nav, bet ir kaut kādas jocīgas kabīnītes, kas drīzāk izskatās pēc saliekamajām gultām - cilvēks tanī ienāk un aploka ap sevi, izveidojot "kabīnīti". Audums "saliekamajām gultām" ir puscaurspīdīgs, ka neskaidri var redzēt kas iekšā notiek. Es skatīties negribu, skatos citur un ieraugu, ka man blakusrindā stāv viens pusmūža vācietis un smaida, skatās uz mani visu laiku. Es neko.
Pienāk man un vienlaicīgi vācietim kārta kāpt iekšā "saliekamajās gultās". Es iekāpju, bet nekādīgi nevaru saprast, kā viņu locīt. Vācietis man piepalīdz - man apkārt izveidojas kabīnīte. Blakus ir redzama vācieša kabīnīte, kur viņš jau ir ērti iekārtojies dara darīšanas un sāk man stāstīt par to, cik vāciešiem domātās tualetes ir jocīgas, neērtas un ļoti žēl, ka vāciešiem ir aizliegts lietot latviešu tualetes, kur viss vēl ir pa vecam - ūdenspodi, kurus var noskalot, pisuāri. Viņam, pateicoties līdzībai ar slaveno latviešu tv raidījumu vadītāju Intaru Busuli [īstenībā, es nezinu, kas tas tāds vispār ir un ko viņš dara, bet tagad iekš google atradu. ] izdodas pārliecināt wc-sargus, ka viņš ir latvietis, un viņu šad tad ielaiž latviešu tualetē bez pases uzrādīšanas. Pa to laiku, kamēr viņš man to visu stāsta, es cenšos saprast, kā vajag apsēsties, skatos uz caurumiem krēsla audumā un brīnos, ka apakšā nav poda - ir tikai caurule, kurā es nezinu, kā vispār ir iespējams ietrāpīt, it īpaši vēl arī caur caurumu audumā un vienlaicīgi abas darīšanas kārtojot.
Beigās es atmetu savus nodomus un nolēmu doties labierīcību meklējumos tālāk, taču, neraža, no kabīnītes vēl ārā jātiek. Aizloku vispirms "cauro sēžamaudumu", no tās pašas caurules pēkšņi izlien tualetespapīra rullis, kurš man, diemžēl, nav nepieciešams, es kaut kā izlienu no saliekamās būdas, noskatos, kā rullis ielien atpakaļ un viņa vietā caurulē parādās birste, kas to no iekšpuses noberž. Devos ātrāk prom, jo aiz manis pamatīga rinda bija izveidojusies.
Nopūsties:
