Toulouse-Lautrec (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} gentle) rakstīja,@ 2010-11-15 18:42:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Known Subject
Kaut kad iz tuvās nākotnes:
Lai būtu kopā ar kādu, man ir jāatsakās no sevis un sava dzīvesveida un jāpielāgojas. Es to esmu darījis, tāpēc esmu ar jums šodien, nevis savā mežā. Bet vai tas ir pareizi, ja pielāgojoties es zaudēju sevi un kļūstu tāds pats, kā vairākums bezrūpīgu cilvēku, kas savu dzīvi veltī labsajūtu meklējumos?
Kāds varētu arī pielāgoties man, maniem priekšstatiem par to, kā ir pareizi jādzīvo, kā ir jārunā, kas ir un kas nav jāēd, kur drīkst iet un nedrīkst, ko drīkst darīt, un ko nē. Es taču esmu bijis spējīgs pielāgoties citiem visus šos gadus. Kāpēc kāds tagad nevarētu pielāgoties man? [jautājums izraisa sašutumu]
Lūk, mīļie. Pēdējos 30 gadus esmu bijis, tāds, kādu jūs vēlējāties. Turpmāk mēs mainīsimies vietām - nākošos 30 gadus jūs pielāgosieties man. Pretējā gadījumā es ar jums pārtraukšu sakarus. [atskan vienaldzības smiekli]
Ak tā? Izrādījās es jums neesmu bijis svarīgs it nemaz. Visu šo laiku... Esmu izniekojis savu laiku ar cilvēkiem, kuriem neesmu svarīgs. Ar neīstiem cilvēkiem... Kas mani izmantoja, lai aizbāztu kādu caurumu puzlē, kur paši tāds sīks posms vien ir.
Es atļāvu jums aizņemt vietu savā dzīvē, kas bija paredzēta citiem! Ja vien tādi vispār pastāv... Turpmākos 30 gadus mans uzdevums būs viņus atrast. Novēlu arī jums veiksmi. Tā sula, kurā jūs vāraties, ir bijusi garda gan, bet tagad man ir laiks varīties savā, lai dotu no tās padzerties citiem - tiem, kam jūsu sula nemaz negaršo. [uz sejām izstiepjas stulbi smīni, kāds skaļi žāvājas]
Kaut kad iz tuvās nākotnes:
Lai būtu kopā ar kādu, man ir jāatsakās no sevis un sava dzīvesveida un jāpielāgojas. Es to esmu darījis, tāpēc esmu ar jums šodien, nevis savā mežā. Bet vai tas ir pareizi, ja pielāgojoties es zaudēju sevi un kļūstu tāds pats, kā vairākums bezrūpīgu cilvēku, kas savu dzīvi veltī labsajūtu meklējumos?
Kāds varētu arī pielāgoties man, maniem priekšstatiem par to, kā ir pareizi jādzīvo, kā ir jārunā, kas ir un kas nav jāēd, kur drīkst iet un nedrīkst, ko drīkst darīt, un ko nē. Es taču esmu bijis spējīgs pielāgoties citiem visus šos gadus. Kāpēc kāds tagad nevarētu pielāgoties man? [jautājums izraisa sašutumu]
Lūk, mīļie. Pēdējos 30 gadus esmu bijis, tāds, kādu jūs vēlējāties. Turpmāk mēs mainīsimies vietām - nākošos 30 gadus jūs pielāgosieties man. Pretējā gadījumā es ar jums pārtraukšu sakarus. [atskan vienaldzības smiekli]
Ak tā? Izrādījās es jums neesmu bijis svarīgs it nemaz. Visu šo laiku... Esmu izniekojis savu laiku ar cilvēkiem, kuriem neesmu svarīgs. Ar neīstiem cilvēkiem... Kas mani izmantoja, lai aizbāztu kādu caurumu puzlē, kur paši tāds sīks posms vien ir.
Es atļāvu jums aizņemt vietu savā dzīvē, kas bija paredzēta citiem! Ja vien tādi vispār pastāv... Turpmākos 30 gadus mans uzdevums būs viņus atrast. Novēlu arī jums veiksmi. Tā sula, kurā jūs vāraties, ir bijusi garda gan, bet tagad man ir laiks varīties savā, lai dotu no tās padzerties citiem - tiem, kam jūsu sula nemaz negaršo. [uz sejām izstiepjas stulbi smīni, kāds skaļi žāvājas]
Nopūsties:
