Known Subject
Ja es esmu vijolnieks un man patīk vijolniece, tas drīzāk nozīmē, ka nekas neiznāks.

Kopīgais lietās, kurās ir iespējama sacenšanās, atsvešina. Tādā gadījumā man būtu jāslēpj tas, ka arī esmu vijolnieks vai jātēlo to, ka īsti nemāku spēlēt. Tēlot es nevaru - pirksti paši zina, kur un kā spēlēt - es tikai iedomājos melodiju. Un, ja viņa man patīk, tas tikai iedvesmo - es spēlēju tikai labāk. Tātad jāslēpj... Jāuzzina, kādu instrumentu viņa noteikti nespēlē un nekad nespēlētu un jāapgūst tas. Tad mums būtu kas tāds, kas vieno - abi esam mūziķi, bet katrs savā jomā.

Protams, tas viss nav nepieciešams, ja viņa būtu izcila vijolniece vai izcilas dvēseles cilvēks - bez skaudības un grūtsirdības par citu veiksmi, pat ja pašam neiet tik labi. Izcilas dvēseles cilvēks man nepieciešams vairāk. Tomēr dzīvē gan viens, gan otrs ir retums. It īpaši otrs.