Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2009-11-26 13:45:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Known Subject
Cik dīvaini aizbraukt uz viņas zemi, būt tik tuvu viņas mājām, bet nesatikt viņu. Viņa (ārzemju "viņa") pa to laiku bija citā savas zemes malā. Zinu, ka man brauciens izdevās pateicoties nejaušībai, jo līdz pat pēdējam brīdim transportā priekš manis vietas nebija, tomēr sakritība, un mani pasauca līdzi.

Parkā, kad visi sildījās pie ugunskura, stāvēju malā rakstīju viņai īsziņu. Bija auksts - kad vajadzēja ātri doties visiem līdzi, nepaguvu paķert džemperi. Īsziņu tā arī neaizsūtīju. Arī biju viņu pirms tam lūdzis, lai raksta vienīgi tad, kad ir reāli kāda iespēja tikties. Tas tā, lai viens otram neizraisītu liekas emocijas. Patiesībā, tas nozīmē, ka mēs viens otram vairs nekad nerakstīsim un nekad viens otru neredzēsim.

Tas viss atsauca sajūtas no 5cm/s (Byousoku 5 Senchimētoru). Žēl tikai, ka manā gadījumā nav vilcienu.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?