Tas, ka es viņai par sliktu, nav nemaz tik svarīgi. Svarīgi ir tas, ka es negribu nevienu nostādīt fakta priekšā, ka dzīvošu tikai laukos, negribu censties pārliecināt par mana viedokļa pareizību, ka pilsētā viss ir sātanisks. Mēs redzam pasauli katrs pa savam, tas ir normāli, bet tas mūs šķir, un es nevaru atkāpties no savām iecerēm, jo tā man iznāk atteikties no savas dvēseles.