Neatkarība
Ikdienā redzu uz ielas daudzus cilvēkus, kas vazājas pa centru un prasa naudu garāmgājējiem. Domāju - vai tiešām viņiem nav bērnu, vecāku, brāļu, brālēnu. Neviena? Domāju, ka ir.

Atceros kādu karavīru, kurš aizņēmās naudu no maniem vecākiem, kaut arī viņa tēvs bija turīgāks par manējo. Kauns no sava tēva prasīt, tā viņš teica.

Cits mans paziņa ņēma naudu no manis, jo gan viņa māti, gan tēvu, kas dzīvoja šķirti, negribēja pat redzēt.

Tas ir princips - tālāk no tuviniekiem - būt neatkarīgam - doties tuvinieku meklējumos starp svešiniekiem.

Cilvēks kļūst neatkarīgs tad, kad pārstāj saņemt atbalstu no saviem tuviniekiem un sāk to saņemt no svešiniekiem.

Bet cik dzīvoju, neatceros nevienu gadījumu, kad kāds svešinieks būtu kļuvis par to, par ko var padarīt vienīgi dzīve - par tuvāko. Ja nu vienīgi sastaptos divi tādi vienādi, kas meklēja sev līdzīgos un atrada viens otrā - vienlaicīgi domubiedri un jūtubiedri.